Kā liecina statistika, ik gadus lauksaimnieki uz katru sējuma hektāru vidēji tērē ap 100 eiro savu augu aizsardzībai pret slimībām un kaitīgajiem organismiem. No augu aizsardzības līdzekļu (AAL) kvalitātes un to efektīvas izmantošanas ir atkarīgi teju 30–40% nākamās ražas. Taču agroķīmija diemžēl ne vienmēr nostrādā tā, kā tiek gaidīts, un tas var radīt lauksaimniekam ievērojamus zaudējumus.

Šajā rakstā minētas visizplatītākās kļūdas, kas tiek pieļautas darbā ar pesticīdiem. Izvairīties no tām nav nemaz tik sarežģīti.

Samazinātas preparāta devas

Nereti augkopis mēģina ekonomēt un samazina darbīgās vielas koncentrāciju AAL darba šķīdumā. Šāda veida ekonomija var būt attaisnojama tikai izņēmuma gadījumos. Apzināta iestrādājamās normas samazināšana uz katru hektāru var radīt nezāļu, kaitēkļu un slimību ierosinātāju rezistenci, kā arī nepilnīgu agronomisko efektu un palielināt problēmfaktora uzliesmojuma risku. Padoms te viens: stingri jāievēro rekomendējamās preparāta lietojuma normas, kas norādītas preparāta instrukcijā.