Jau nedēļu datori skaita katra auto Rīgas apvedceļa 5,5 kilometros pavadītās sekundes. Un pārlieku steidzīgie saņems attiecīgus pārkāpumu fiksējošus dokumentus. Biju tur pavērtēt. Nobraucu ikdienā bieži mēroto ceļa gabaliņu trīs reizes katrā virzienā. Un esmu drošs, ka ne es, ne kolēģi, kas šajā darba dienas nogalē tur atradās, laika limitu nepārkāpa. Jo tādas iespējas fiziski nebija.

Nepārvarami blakus apstākļi

Tieši tie vidējo ātrumu posmā ietekmē būtiski. Virzienā no Jaunmārupes uz Jelgavas šoseju tādi bija divās vietās. Viena ir no Rīgas puses nākošā sānceļa pieslēguma vieta kontroles posma sākumā. Garie un smagie tur mēdz manevrā sapīties, apvedceļa plūsmu sabremzēt. Un laika uzskaiti mēs visi sākam palēnināti. Vidējā ātruma mērītājs, kuru savas "Vitaras" panelī esmu ieslēdzis, no 90 km/h līmeņa bezcerīgi atpaliek jau startā. Tas ļautu apdzīt lēnos kaut reizes piecas. Kaut ar 130 km/h. Bet tādas iespējas jau praktiski nav. Pretējā plūsma pārāk blīva. Nekur uz priekšu mūsu rindiņā netiek arī pāris pozīcijas man priekšā braucošais nepārprotami nemierīgi dīžīgais melnais jaudīgais "Audi". Tā nu ripojam ar vidējo ap 80. Līdz kolektīvi un bezcerīgi sabremzējamies pie Sila kapu dīķiem, kuru tuvumā stājas peldēt gribētāji. Uz A5 šosejas stājas – tas nav aizliegts. Un durvis virinot baida furgonu stūrētājus. Tie sabremzējas vēl vairāk. Un finišā mēs fiksējam tā ap 70 km/h. Ko ieguvām no investētās naudiņas?