Sufolkas šķirne radīta, krustojot Sautdaunas (Southdown) teķus ar Norfolkas ragainajām (Norfolk Horned) aitām. Krustošana deva labus rezultātus, un jau kopš 1810. gada Lielbritānijā fiksēta jauna – Sufolkas šķirne.

Šķirnes raksturojums

Britu Sautdaunas šķirnes ciltstēvi bija liela auguma ar tumšu galvu un kājām, garu kaklu un zemu, ne sevišķi gaļīgu plecu daļu, bet platu un muskuļotu krustu daļu.

Norfolkas ragainās aitas – mūsdienās reti sastopamas – bija mežonīga un izturīga šķirne, kas mita Anglijas dienvidaustrumu krastā – Sufolkas, Norfolkas un Kembridžas reģionos ar sausu, bet vējainu un vēsu klimatu. Nelīdzenajā apvidū dzīvniekiem bija jāmēro lieli attālumi pieticīgās barības meklējumos, tāpēc Norfolkas šķirnei, piemērojoties šai dzīvesvidei, izveidojās īpaši muskuļots un norūdīts ķermenis. Dzīvnieki bija vieglas, muskuļotas miesasbūves, ar garu ķermeni un kājām, melnām galvām, un abu dzimumu pārstāvji dižojās ar ragiem.

Lai arī Norfolkas ragainā šķirne un tās krustojumi bija labi ieredzēta gan tolaiku lauksaimnieku, gan miesnieku vidū, acīm redzamie mīnusi – garās kājas, ragi un mežonīgā daba – lika eksperimentēt ar jauniem krustojumiem. Kā viens no veiksmīgākajiem tolaik izrādījās Sautdaunas un Norfolkas ragainās šķirnes krustojums, kas samazināja lielu daļu no abu šķirņu nevēlamajām īpašībām. Sufolkas šķirne no Norfolkas ragainās mantojusi auglību, izturību un dzīvnieku aktīvo dabu, bet izcilā miesasbūve un gaļība nāk no Sautdaunas šķirnes dzīvniekiem. 

Interesanti, ka sākotnēji Sufolkas šķirne saukta vienkārši par blackfaces jeb melno seju aitām, bet 1859. gadā Anglijas Karaliskajā lauksaimniecības asociācijā šķirne atzīta oficiāli un ieguvusi Sufolkas nosaukumu.

Šķirnei ir izveidoti trīs tipi.

Amerikas Sufolka – ļoti lielas un garas aitas, derīgas intensīvai audzēšanai. Sasniedzot dzīvmasu 60–70 kg, gaļa nesatur daudz tauku;