2023. gada pavasarī visā Latvijā novērota melnās stiebrmušas invāzija, jo 2022. gads bija labvēlīgs trīs paaudžu attīstībai. Būtiski bojājumi novēroti daudzviet Latvijā, sējumos inficēti 5–50% galveno dzinumu. Liepājas pusē atsevišķu šķirņu laukos konstatēts līdz pat 100% (bojāts katrs centrālais dzinums), zaudējot ap 2 t/ha. Ieskaites svarā iegūtas 4,5 t/ha, kamēr citos laukos, kur invāzija nebija tik liela – 6 t/ha. 

Melnā stiebrmuša Oscinella frit, saukta arī par Zviedru mušu, graudaugus bojā visu veģetācijas periodu. Invadē kviešus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu un stiebrzāles (īpaši Poa, Lolium, Festuca, Agrostis, spp.). Ziemeļeiropā tas ir nozīmīgs kaitēklis jau no 1900. gada, Latvijā aprakstīts no 1933. gada (M. Eglītis). Masveida savairošanās konstatēta 1949., 1956., 1959., 1967., 1968. gadā. Šobrīd Eiropas Zaļā kursa ietvaros ieteiktā minimalizētā augsnes apstrāde un tiešā sēja ir labvēlīgi apstākļi O. frit attīstībai.

Šobrīd Eiropas Zaļā kursa ietvaros ieteiktā minimalizētā augsnes apstrāde un tiešā sēja ir labvēlīgi apstākļi O. frit attīstībai.

Bioloģija un dzīves cikls

Pieaugušais īpatnis – aptuveni 2 mm gara melna, metāliski zaigojoša muša (1. att.). Kāpurs ap 4,5 mm, viegli iedzeltens, cilindrisks, mutes daļa melnā krāsā. Pupārijs 2–3 mm, gaiši dzeltens līdz brūngans.

Latvijā attīstās trīs stiebrmušas paaudzes. Ziemo kāpuri ziemāju un savvaļas graudzāļu dzinumu pamatnēs (2. att.). Pavasarī kāpuri iekūņojas (3. att.). 

Pirmās paaudzes mušas izlido no ziemājiem maija vidū, kad aktīvi sāk augt vasarāji. Mātītes dēj oliņas uz vasarāju un stiebrzāļu dīgstiem 2–3 lapu stadijā (AS 12–13). Olas novieto aiz plēksnes, kas aptver asna pamatni. Viena mātīte izdēj ap 70 olu.

Pēc 6–7 dienām izšķīlies kāpurs ielien stiebrā pie augšanas punkta, barojas un vēlāk iekūņojas. Otrā paaudze izlido jūnija beigās, vasarāju vārpošanas laikā, olas novieto vasarāju stiebros, vārpās aiz graudu plāksnēm vai sānu dzinumu stiebros. Vārpās kāpuri izgrauž graudos vadziņas.