Šāgada klimatiskie apstākļi nav gājuši secen arī dārzeņu nozarei. Kaut gan laukos, ko plūdi neskāra, raža izauga pietiekami laba, dārzeņu kopraža šogad ir mazāka, nekā vajadzētu būt.

Salnas maijā bojāja daļu agri iestādīto kultūraugu, bet tos vēl varēja paspēt pārsēt vai pārstādīt. Daudz lielāku postu nodarīja lietusgāzes jūlija beigās. Augu sakņu atrašanās vairākas dienas siltā, pārmitrā augsnē veicināja dažādu augsnē mītošu anaerobu patogēnu strauju attīstību, kā dēļ cieta ne tikai kartupeļi, bet arī burkāni, sīpoli, bietes un pētersīļi. 

Analizējot dārzeņu platības pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem, jāsecina, ka kopējā dārzeņu saistītajam atbalstam pieteiktā platība šogad ir par 173 ha mazāka nekā 2022. gadā, bet par 156 ha lielāka nekā pērn. 

Svarīgi, ka šogad samazinājās platības tādiem smagsvariem (kultūraugi ar augstu ražību) kā galda bietes un kāposti. Tāpat par 120 ha jeb 37% samazinājās nelielās (mazākas par 10 ha vienā saimniecībā) dārzeņu platības.

Kāpostaugi

LAD uzskaita gandrīz visus (atskaitot lopbarības kāpostus) kāpostaugus kopā, un to kopējā platība šogad ir samazinājusies par 49,5 ha – līdz 488 ha. Gandrīz pusi no šīs platības apsaimnieko SIA "Dimdiņi", ZS "Kaži" un ZS "Klaipiņi" – trīs saimniecības, kas audzē tikai kāpostaugus. Pēc lielāko sēklu tirgotāju datiem, aptuveni 20 ha šogad tika audzēti Pekinas (Ķīnas) kāposti, ap 10–15 ha – brokoļu, ap 6–8 ha – kolrābji (faktiskā platība var būt nedaudz lielāka, jo gluži visi sēklu tirgotāji netika aptaujāti). Savukārt pēc LAD datiem ziedkāpostu platība šogad sasniedza 45 ha (par 5 ha mazāk nekā pērn). Balto galviņkāpostu platība šogad ir tuvu 400 ha.

Kāpostu tirgus Latvijā ir stabilizējies jau pirms vairākiem gadiem.