Zāles–tauriņziežu skābbarība parasti tiek vērtēta pēc proteīna daudzuma. Tai ir svarīgi iegūt gan labu enerģijas daudzumu, gan sagremojamību. Minimālais rādītāja mērķis ir 14% kopproteīna sausnā. 

Optimāli būtu iegūt 16%. Ja barības devā ir arī kukurūzas skābbarība, tad vēlamais kopproteīna daudzums ir virs 16% sausnā. 

Svaiga zāle satur augstvērtīgu proteīnu, kuru būtu ļoti svarīgi pareizi ieskābēt. Tas ir tādēļ, ka zālē lielākā daļa proteīna ir tīrproteīna veidā. Tomēr ieskābšanas laikā daļa proteīna noārdās.

Kopproteīna daudzumu analīzēs pamatā nosaka ķīmiski, mērot kopējo slāpekli un sareizinot ar 6,25. Slāpeklis var būt ļoti dažādās formās. Dažas no šīm formām var būt dzīvniekam grūti izmantojamas vai pat pilnībā neizmantojamas, kā arī kaitīgas. Vērtīgākās formas ir olbaltums un aminoskābes. Tāpēc kopproteīna rādītājs vien neizteiks barības vērtību.

Proteīna izmaiņas no zaļas zāles līdz skābbarībai

Proteīns no zaļas zāles dzīvniekam ir izmantojums vispilnvērtīgāk. Gatavojot šādu zāli skābbarībā, daļa no proteīna kvalitātes tiek neizbēgami zaudēta. Kopproteīna daudzums saglabājas tāds pats kā zālē, tikai daļa no tā pārvēršas citos slāpekļa savienojumos. Pirmais zudums var būt ar noteksulu. Tā satur 26,8% kopproteīna sausnā (norvēģu pētījums). Pārējais kopproteīns paliek skābbarības masā.