Pēdējos 20 gados kukurūzas audzēšana Latvijā ļoti strauji pieaugusi un kļuvusi ļoti populāra, to var veiksmīgi izaudzēt. Lai gan kukurūza ir vairāk piemērota siltam klimatam, šobrīd plašā klāstā pieejami hibrīdi, kas ir piemēroti arī mūsu klimatam. 

Septembris ir laiks, kad sākt kukurūzas gatavošanu skābbarībā. Galvenā vērtība kukurūzā ir tajā esošā enerģija cietes veidā. Proteīna daudzums kukurūzas skābbarībā ir diezgan zems salīdzinājumā ar to, ko var iegūt no zāles–tauriņziežu skābbarības.

Cietes daudzums ir svarīgs, bet nav galvenais

Cietes daudzums nedrīkstētu būt vienīgais kritērijs kukurūzas kvalitātei. Tas ir tāpēc, ka tā veido vidēji 20–35% no kopējās sausnas. Pārējie 65–80% ir citas barības vielas, kas arī ir ļoti svarīgas. Pati būtiskākā no tām ir kokšķiedras frakcija, par ko nedrīkst aizmirst. Kopējā kokšķiedra kukurūzas skābbarībā ir ap 20%. Bet NDF (neitrāli skalotās kokšķiedras) daudzums skābbarības sausnā svārstās no 35 līdz 50%. Ja barībā ir labs cietes daudzums, NDF ir mazāk. Toties, ja cietes dažādu iemeslu dēļ ir mazāk, NDF parasti ir vairāk. Kokšķiedru atgremotājdzīvnieki sagremo un izmanto kā enerģijas avotu. Spurekļa baktērijām to šķeļot, veidojas etiķskābe, kas savukārt ir galvenā izejviela tauku sintēzei (gan piena, gan ķermeņa).