Zirņi un pupas parasti ir pirmie, kas mēro ceļu no klēts uz sējmašīnu. Tiem ir nepieciešama mitrāka augsne, lai cietie graudi uzņemtu mitrumu un laikus uzdīgtu.

Dīgšanas ātrums sevišķi svarīgs, sējot ar pupu sēklgrauža kūniņām invadētas pupas. Visbiežāk kaitēkļa klātbūtne būs pašu nokultās pupās. Kamēr laiks bija auksts, kaitēkļa kūniņas, tāpat kā pupas, mierīgi gulēja. 

Iestājoties siltākam laikam, arī kaitēklis sajūt pavasari – no vairākām pupām jau martā izlidoja sēklgrauža vabole, atstājot aiz sevis mazus apaļus caurumus. Caurumainām pupām nelabvēlīgos dīgšanas apstākļos var samazināties lauka dīdzība, jo grauds ir daļēji izēsts, tam vairs nepietiek dīgšanas spara. Sējums sadīgst izretots, un diemžēl pupām nepiemīt rapšu labā īpašība ar sānzariem aizpildīt tukšumu sev apkārt – to aizņem nezāles. 

Bieži rodas neizpratne, kāpēc vasarā sējumā atrodami pupu sēklgrauži, ja tas atrodas tālu no iepriekšējā gada pupu laukiem un pupas tajā nekad nav audzētas? Tāpēc ka, sējot caurās, vizuāli bojātās pupas, kaitēkli neiesēj, bet, aplūkojot tuvāk it kā veselos pupu graudus, bieži vien redzami pelēcīgi aplīši.