Igaunijā kulšanas sezona sākta vismaz desmit dienas vēlāk nekā Latvijā. Pirmie rezultāti jūlija beigās priecēja.

Ražas novākšana mūsu ziemeļu kaimiņvalstī sākta aptuveni 10. jūlijā ar ziemas rapšiem. Igaunijā tos neaudzējot īpaši daudz, un sausās augšanas sezonas dēļ ziemas rapšu raža bija ļoti zema. Tādējādi pat Jegevas izmēģinājumu laukos kūla vien 1,7–2 t/ha lielu rapšu ražu. Jūlija beigās novākta lielākā daļa ziemas miežu. Jegevas un Tartu apriņķa labākajos laukos, piemēram, "Astelmari" OÜ, ziemas mieži 'Jakubus' devuši desmit tonnu lielu kūlumu. Slikti pārziemojošo ziemas miežu vietā vairāki graudkopji lēma sēt agros vasaras miežus.

Aizvien vairāk riskanto ziemāju

"Igaunijā vērojam tendenci aizvien vairāk audzēt ziemājus. Tie veido 60–80% no kopējās sējumu platības. Ziemāju audzēšana ir arī riskants bizness, jo Igaunijas ziemas kļūst aizvien nestabilākas," teic Igaunijas vidusdaļas Turi reģiona saimniece Lī Sammlere. Viņa atceras, ka aizvadītajā ziemā dabas apstākļi mazās Igaunijas reģionus ietekmēja atšķirīgi. "Rudens bija ilgs un silts, tāpēc ziemājiem draudēja pāraugšana, bija jāveic augšanas regulēšana un slimību kontrole. Tie, kas to nedarīja, zaudēja daļu nākamās ražas. Decembrī uz siltās, izkusušās zemes uzsniga ļoti bieza sniega kārta, īpaši Ziemeļigaunijā. Aukstums bez sniega ir ļoti slikts, gandrīz desmit dienas janvārī tas saldēja sējumus. Februārī bija atkusnis, kam sekoja aukstums. Tādējādi daudzos ziemāju labības laukos izveidojās ledus lauki, zem kuriem augs gāja bojā," tā L. Sammlere.