Aprīlis ir kā hameleons – iekrāsojas dzeltens rapšu lauks, tad virs tā lidinās sniegpārslas, un pāris dienu vēlāk visu noskalo vai nu ledusauksts, vai vasarīgi silts lietutiņš. Lauksaimniekiem atliek pielāgoties – mainot izpratni par saimniekošanu, mainot audzēšanas tehnoloģijas un laukaugu šķirnes, jo sējumiem apkuri nepievienosim un arī lietussargs pārāk mazs...

Ziemas beigas un pavasara sākums ir laiks, kad Latvijas teritorijā parasti vērojama diezgan atšķirīga laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugu sējumiem. Šis gads nav izņēmums. Kurzemes rietumdaļā februāra beigās ziemāju graudaugiem sāka attīstīties jaunās baltās saknītes, bet Vidzemē un Latgalē neviens zemnieks tās negāja meklēt, jo zeme sasalusi un to klāja sniegs. Martā sniegs nokusa visā teritorijā, bet marta vidū tomēr pāragri nolasīt galīgo spriedumu par laukaugu pārziemošanu. 

Skaidrs, ka vissliktāk pārziemojuši rapši, kas ziemu sagaidīja attīstības sākumstadijās – tos ietekmējis sals, augi nopuvuši. Laukos, kur bija izveidojusies lapu rozete, apsalušas lapas, lielajā lapu masā attīstījies sniega pelējums, daļa lapu nopuvušas, daļu apgrauzuši meža dzīvnieki, bet augi dzīvi, un viss būs kārtībā.