Kad dārzā krāsas beigušās un klāt tumšie ziemas mēneši, jācenšas savu mājokli atdzīvināt ar kādu spilgtu, dzīvespriecīgu akcentu. Tāds var būt krāšņi ziedošās ciklamenas, kas var lepoties ar dažādām ziedu krāsām: baltu, rozā, purpursarkanu, violetu, ceriņkrāsu, kā arī šķirņu daudzveidību, kas atšķiras gan pēc lapu formas un krāsas, gan izskata un auguma.

Persijas ciklamena (Cyclamen persicum), tautā pazīstama arī kā Alpu vijolīte, savvaļā aug Karpatu un Alpu kalnu reģionos, arī Rietumāzijas, Grieķijas un Ziemeļāfrikas kalnos. Šī suga pirmo reizi atklāta 1731. gadā un drīz vien tika kultivēta visā Eiropā.

Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne stāsta, ka Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī ciklamenas tiek audzētas kopš 60. gadiem, paralēli tam veicot zinātnisko darbu šķirņu salīdzināšanā. 

“Ir izveidota liela šo puķu kolekcija – kopā 40 šķirņu, to skaitā piecas ir Latvijā selekcionētas: ‘Tumši sārtā’ ar tumšsarkaniem ziediem, ‘Tukuma Lašu’ ar lašrozā ziediem un violeti sarkanu actiņu, ‘Violetā’, ‘Smaržīgā’ un ‘Tukuma Baltā’. Šīs šķirnes izceļas ar īpaši gariem ziedkātiem un lieliem ziediem, kurus var izmantot pušķiem. Tagad grieztiem ziediem izmanto ļoti maz, jo šādu ciklamenu nav tirdzniecībā.”

Latvijā pašlaik ar ciklamenu selekciju nenodarbojas, bet pasaulē tiek radītas arvien jaunas šķirnes. Selekcionāru uzdevums ir radīt kompakta auguma, ar stingriem, noturīgiem ziedkātiem, dažādu krāsu – gan krokotiem, gan vienkāršiem pieclapu vai vairāklapu – ziediem, slimību izturīgas, kā arī smaržīgas šķirnes. Selekcionāri, radot jaunas šķirnes, domā arī par ciklamenu lapu krāsainību, piemēram, Silverado grupas ciklamenu šķirnes ir ar izteikti sudrabainām lapu maliņām.

Diemžēl augs mēdz būt kaprīzs, tāpēc jāpārzina tā audzēšanas prasības.

Laistīšana un mēslošana