Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs skaidro uzņēmēju organizāciju iniciatīvu par valsts izdevumu mazināšanu.

Kurā brīdī uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Finanšu nozares asociācija (FNA) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) – saprata, ka pienācis brīdis mazināt ne tikai valdības, bet visa valsts sektora izdevumus?

K. Gorkšs: Valsts šobrīd dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Jau pagājušajā gadā LDDK eksperti pievērsa uzmanību tam, ka valsts nodokļu ieņēmumi pildās labāk, nekā tika prognozēts, taču vienlaikus valda nemitīga trauksme par to, ka valstī ir krīze un grūtības. Tas skaidri liecina, ka problēma ir meklējama tieši pārmērīgi lielajos valsts sektora izdevumos, nevis nodokļu ieņēmumos. Skaitļi liecina arī par to, ka valsts budžeta izdevumi 2025. gadā pieauguši par gandrīz 900 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gadā. Tāpat skaidrs, ka papildu finansējumu prasīs valsts drošības prioritātes. Tādēļ jau Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros tika iezīmēta nepieciešamība mazināt valdības tēriņus vismaz 5% apmērā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir atbalstījusi šo ierosmi. Diemžēl NTSP sēdes protokols ir aizvien neparakstīts, jo sēdē atskaņotais netika atspoguļots protokolā.

Kāpēc pieci procenti, nevis trīs, astoņi vai divpadsmit?

Mērķis ir noteikt robežvērtību samazinājumam, līdzīgi kā rīkojušies citās valstīs. Piemēram, Igaunijai šī robežvērtība bija 10%. Siliņas kundze var rīkoties kā pasūtītājs, uzdodot katrai ministrijai mazināt izdevumus noteiktā apmērā, sasniedzot kopējo samazinājumu 5% vai tirgoties par detaļām – līdzīga taktika tika piekopta nodokļu reformas izstrādē un noveda pie rezultāta, kas nesasniedza sākotnēji uzstādītos mērķus. Jebkurš uzņēmējs ir saskāries ar situāciju, kurā tā vai cita tāme šķiet pārāk liela. 

Pieredze liecina, ka jebkurš uzņēmums tāmes optimizācijas ietvaros ir spējīgs samazināt tās apjomu par 5%, neietekmējot prioritātes.