Apdullinoša Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās. Atjaunotā "Notre Dame" kā reliģiskās un kultūras dzīves asinsrites atklāšana. Prominenču parāde, kuras jūtas samulsušas no iepriekšējos gadsimtos tapušās varenības un, ko tur liegties, arī savas niecīguma apziņas priekšā. Pateicoties televīzijai, miljoniem cilvēku atklāšanas koncertā piedzīvoja ticības un kultūras atskaidrojošo spēku, kura tik ļoti šodien mums visiem pietrūkst. Un tad – Asada režīma sagrāve, kas pielīdzināma Berlīnes mūra krišanai.

Totalitārie režīmi plaisā. Sākumā tas ir grūti pamanāms – ilgi aizmigušajā Krievijā ar apziņu tomēr kaut kas notiek, jo lielāki kritušo lauki, jo skaļāka neapmierinātība ar valdošo politiku. Veidojas kustības, par kurām es uzzināju no sarunas ar Katerinu Gordejevu, viņa izjautāja cilvēkus, kas nevēlas un visādi izvairās piedalīties karā un tomēr tajā tiek ierauti. Sarunu sauc "Tur nav nekā cilvēciska". Kā liecina virsraksts, šis karš bija necilvēcīgs no sākta gala, izlaižot "vāgnerus" no cietumiem, apmānot lētticīgos, nopērkot par naudu nabadzīgos, piespiežot ar šantāžu un draudiem un pazemojot nobaidītos. 

Cilvēki, kas līdz tam apzināti neinteresējās par politiku, nonāca bezizejas situācijā, no kuras itin neviens nav pasargāts.