Aizkulišu politikas īpatnība – ja vien kāda no pusēm neizpļāpājas, publika patiesībā nekad neuzzina un neuzzinās, par ko tad īsti neformāli runāts. Piemēram, it kā ir notikušas sarunas par izmaiņām valdošajā koalīcijā, ko paši politiķi noliedz, un ko tu viņiem padarīsi?

Piemēram, it kā ir notikušas sarunas par izmaiņām valdošajā koalīcijā, ko paši politiķi noliedz, un ko tu viņiem padarīsi?

Salīdzinājums varbūt tautas priekšstāvjiem būs nedaudz aizskarošs, bet man šī situācija atgādina kādu epizodi kādā vēsturnieces Inetas Lipšas darbā. "Bez aģentu darba prostitūciju nevarēja pierādīt. Ja slepenās prostitūcijas baudītājus nepieķēra intīmākajā brīdī, nācās samierināties pat ar tādu skaidrojumu kā – "apmēram pulksten 8 vakarā iegājām viesnīcā "Rojal" Mazajā Ķēniņu ielā, kur ieņēmām atsevišķu istabu, pēc kam jaunava apskatīja manas notes, izmeklēja kādu dziesmu un abi kopīgi to nodziedājām, bet nekas ļauns starp mums nenotika"." 

Izklausās diezgan neticami, bet melošanu pierādīt nevar.