30. septembrī, tiekoties ar valdības sociālajiem partneriem, valdības vadītāja atgādināja, ka "šis ir krīzes laiks". 

Premjerei operatīvi publiski nepiekrita Valsts prezidents, norādot, ka "ekonomiskās krīzes pazīmes es šobrīd nesaskatītu". Manuprāt, īsti taisnības nav nedz Siliņai, nedz Rinkēvičam.

Rinkēvičs kļūdās tāpēc, ka nav tādas vienas "krīzes". Tāpat kā ir cilvēki, nevis "sabiedrība". Cilvēks, iespējams, pat var apzināties, ka citur pasaulē vai tepat kaimiņu mājā kādam ir sliktāk nekā viņam, bet tas ir vājš mierinājums. Šis cilvēks uzskata, ka viņš piedzīvo "krīzi", un ir pilnīgi lieki par šādu pasaules uztveri ironizēt vai aicināt paskatīties uz dzīvi "plašākā kontekstā". Atklāti sakot, nav pat vēlams indivīdu mudināt novērtēt šo "plašāko kontekstu", jo tas var mudinātajā tikai aicināt saīgumu – kāpēc tieši viņam ir krīze, ja citiem nav? Īsi sakot, tas, ka makroekonomiskie rādītāji Latvijā nav raksturīgi "krīzei", neko daudz nenozīmē – ļoti daudz izšķir tas, kā savu situāciju uztver konkrētais pilsonis.