Sastrīdēšanos "Progresīvo" rindās var uztvert dažādi. Raugoties no politisko simpātiju viedokļa, vai nu ar nožēlu, vai, tieši pretēji, gandarījumu. 

Ja bez politiskajām simpātijām, kāds var pabrīnīties, ka koalīcijas partijai Tuvējos Austrumos notiekošais izrādās svarīgāks par pašas partijas ministru darbu un nākamā gada budžetu.

Mani savukārt šādi strīdi nepārsteidz, jo tādi Rietumu kreisi orientēto partiju un nevalstisko organizāciju segmentā nav nekas jauns. Varētu gan formulēt arī citādi – kādēļ mūsu kreisie tieši nemācās no domubiedru kļūdām? Tomēr tas acīmredzot paliek retoriska jautājuma formā. Nemācās, un viss.

Lai ieskicētu plašāku kontekstu, jāpiemin, ka strīdi norisinās ne tikai starp dažādas ievirzes feministu grupām, bet ideoloģiskā cietpaurība novērojama arī attieksmē pret Krievijas agresiju.