In memoriam: Ēvalds Grabovskis dzīvoja un elpoja ar hokeju

Hokejs bija viņa liktenis, piepildījums un iedvesma – 85 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais hokeja treneris un organizators Ēvalds Grabovskis.

Ar Ēvaldu Grabovski vienmēr bija interesanti aprunāties. Vārdi azotē viņam nebija jāmeklē, ne velti ir vairāku grāmatu autors, kuras turklāt iznākušas pēdējā desmitgadē, apliecinot Ēvalda aso prātu un izteiksmīgo valodu. Grāmatā "Hokeja elpas skartie" Grabovskis apkopojis gan savu pieredzi, gan Latvijas hokeja vēsturi, kas detalizētāk izklāstīta grāmatā "Hokeja ģimene". To viņš izdeva jau dzīves devītajā gadu desmitā. Vēl pirms neilga laika nerimstošais gars vēlējās grāmatas veidolā dalīties ar citām savām atmiņām.

Piedzīvoja hokejā ļoti daudz. Kā spēlētājs pārstāvējis Rīgas "Daugavas" meistarkomandu, pēc karjeras beigām trenējis Rīgas "Dinamo", kur divos piegājienos bija galvenais treneris – no 1977. līdz 1980. gadam (divas sestās un astotā vieta PSRS čempionātā), kā arī no 1989. līdz 1991. gadam. Tāpat vadījis Bulgārijas un Polijas izlases, klubus Vācijā un Polijā. Bija Latvijas izlases diriģents 1995. gada pasaules čempionāta B grupā (otrā vieta), bet A grupā divus pavasarus bija Leonīda Beresņeva asistents. Ilgu laiku nostrādājis Latvijas Hokeja federācijā. Oļegs Sorokins reiz Ēvaldu Grabovski raksturoja kā "treneri no citas pasaules", jo atšķirībā no vairuma padomju laiku speciālistiem viņš neesot dusmās uz spēlētājiem bļāvis.

Arī pēc aktīvajiem darba gadiem Ēvalds Grabovskis ar sirdi palika hokejā. Viņš ir biedrības "Latvijas hokeja vēsture" izveidotājs, centās aktualizēt kādreizējo hokeja spīdekļu problēmas vecumdienās. Ēvalds aizsāka tradīciju ik gadu oktobra sākumā apmeklēt mirušo hokejistu atdusas vietas Rīgas Meža pirmajos un otrajos kapos, pēc viņa iniciatīvas ieviesta Pasaules hokeja veterānu piemiņas diena 30. septembrī. Tieši šis datums izvēlēts par godu kādreizējā Latvijas hokejista Elmāra Baura dzimšanas dienai. Leģendārā vīra, kurš nodzīvoja simts gadus, iespaidā ripas spēli iemīlēja arī Grabovskis.

Ēvalds Grabovskis grāmatā "Hokeja elpas skartie"

• "To, par kādiem mēs kļūstam, lielā mērā nosaka trīs lietas, tikai ne gluži tās, kuras stāvēja Harija Spanovska zāļu skapītī. Pamatā ir strādīgums jau no mazotnes, izpratne par mērķiem – tuvākajiem un nākamajiem –, mīlestība un godīgums pret visu, ar ko esi saistīts. Tās tad arī lielā mērā veidos tavu garīgo mugurkaulu. Gudrāki cilvēki to pateikuši skaidrāk – DIEVS, DABA, DARBS."
• "Ir dažas dzīves mācības, kuras der paturēt prātā. Pirmā – neaiztiec skudru pūzni. Otrā – ja esi suns, bet nevari iekost, netaisi muti vaļā. Ja rīkosies šādi, vari dzīvot ilgi. Man šie padomi lieti noderēja īpaši pirmajā gadā."
• "Vikulovs, protams, negaidīja dūres saskari ar seju un sitiena brīdī noliecās. Bet pilnu gaitu uzņēmušu ātrvilcienu uz vietas apturēt nevar, un visas savas dusmas āķī ielikušais Hatuļevs trāpa līnijtiesnesim Mihailam Gaļinovskim, kurš nepareizā brīdī atradās nepareizā vietā. Nokauts – tiesnesis palika guļam uz ledus."