Lēni, bet neapturami uz priekšu virzās 2025. gada valsts budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas process. Taču sabiedrībai būtu vērts pamanīt, ka tas ir viens no saspringtākajiem un riskantākajiem valsts budžetiem, kuru var salīdzināt tikai ar tiem budžetiem, kas tika stādīti pēc dižķibeles pirms 15 gadiem. 

Tikai un vienīgi budžeta riskantuma pakāpes vērtējumā var piekrist Ministru prezidentes Evikas Siliņas teiktajam par krīzi Latvijā. Un budžeta krīzes pazīmes ir šādas – Latvijas budžets pieņemts ar 2,999% lielu deficītu no nākamgad prognozētā iekšzemes kopprodukta, kā to pagājušajā nedēļā preses konferencē teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens. 

Tā kā Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības mehānisms nosaka, ka plānotais vai reālais valdības deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, tad Latvijai no šī bīstamā sliekšņa pārsniegšanas šķir vien dažus simtus tūkstošus lieli izdevumi, 

kas 17,1 miljarda eiro lielas budžeta izdevumu daļas mērogā ir vistīrākā sīknauda. Grūti pat atminēties otru tādu valsts budžetu, kurā praktiski nav bijusi nekāda drošības rezerve.