14.4 °C
Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas stadionā notika sacensības "Stiprais ugunsdzēsējs", kurās piedalījās komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un tika noskaidrots arī šī gada spēcīgākais Latvijas ugunsdzēsējs glābējs. Sacensību distance veidota, balstoties uz Eiropā un ASV populāru sporta veidu, kas pārbauda ugunsdzēsēju glābēju profesionālās iemaņas un fizisko sagatavotību.
Distance sastāv no pieciem posmiem: uzkāpšanas tornī, nesot šļūtenes saini, šļūtenes rituļa uzvilkšanas uz torņa augšējās platformas, spēka pārbaudes, sitot ar āmuru pa sliedi, ar ūdeni pilnas šļūtenes vilkšanas un ūdens strūklas raidīšanas mērķī un 90 kilogramu smaga manekena nogādāšanas līdz finišam. Visa distance tiek veikta ugunsdzēsēja glābēja speciālajā aizsargtērpā, turklāt individuālajās sacensībās dalībnieki elpo ar elpošanas aparāta palīdzību. Tādējādi tiek maksimāli tuvu imitēti tie apstākļi, kādos ugunsdzēsējiem glābējiem jāstrādā ugunsgrēkā.
Gan komandu konkurencē, gan individuāli galvas tiesu pārāki bija lietuvieši, kuri ieguva pirmās vietas dažādās vecuma grupās, bet no Latvijas labākais bija un 2023. gada stiprākā Latvijas ugunsdzēsēja glābēja titulu ieguva Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Dobeles daļas komandieris Artūrs Rožkovs, kuru aicināju uz nelielu sarunu.
A. Rožkovs: Grūti bija uzvarēt. Mēs mēdzam teikt, ka šajā distancē piedzīvojam dzīves divas grūtākās minūtes, kad jāizliekas līdz galam un ir tikai viens mēģinājums.
Man izdevās distanci veikt labā laikā: minūtē un 37 sekundēs, kas ir Latvijas rekords.
Iepriekšējo, Kristapa Ansona rekordu, izdevās uzlabot par septiņām sekundēm. Skaitās labi, ja var iekļauties divās minūtēs.
Redzu, ka distancē dodaties formas tērpā un ar baloniem.
Jā. Forma kopā ar baloniem sver 20 kilogramus. Elpojam saspiestu gaisu. Pēc starta signāla paņemam 20 kilogramu smagu šļūtenes saini, kas jāuznes tornī ceturtā stāva augstumā un jāiemet grozā. Tad no zemes jāuzvelk 30 kilogramu smags šļūtenes sainis. Pēc tam jāskrien lejā ar noteikumu, ka jātrāpa katram pakāpienam. Kā zināms, reālos ugunsgrēkos mums aizliegts izmantot liftu. Pēc tam ar trīs kilogramu smagu āmuru jāsit pa dzelzs priekšmetu, lai to pārvietotu. Kādi astoņi sitieni nepieciešami. Tad 30 metrus jāskrien starp konusiem, pēc kā jāpaņem ar ūdeni pilna šļūtene un jāskrien atpakaļ – cauri vārtiem un ar ūdens strūklaku jāatver mērķis. Pēc tam jāaizvelk 90 kilogramu smags manekens 30 metrus.
Tam nepieciešams liels spēks un izturība. Lietuvieši izskatās labāki.
Jā, lietuvieši to dara labāk, pasaules līmenī, kādas desmit sekundes ātrāk. Viņi arī pasaules mačos tiek pie godalgām.
Lietuvieši trenējas katru nedēļu Šauļos, kur sabrauc no visas valsts. Mums distance iekārtota Jelgavā, kur trenējamies krietni retāk nekā lietuvieši. Vairāk fizisko formu uzturam uz vietas bāzē, nodarbojamies ar citiem sporta veidiem. Personīgi es kādreiz trenējos futbolā, tagad – vairāk svaru zālē.
Sacensībās piedalījās arī četras dāmas. Viņām jādara viss tas pats.
Jā, nav nekādu atlaižu.
