Atbildot uz "Apvienotā saraksta" (AS) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicinājumu izteikties par administratīvi teritoriālās reformas kļūdām, kuras varētu labot, izmantojot Saeimā atvērto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, vairākas novadu domes pieņēmušas lēmumus par izmaiņām novadu kartē.

Mārupes novada dome vēlas atjaunot agrāko Babītes novadu, bet Jelgavas novada dome – bijušo Ozolnieku novadu. Jelgavas novada dome arī aicina Saeimu neapvienot lauku teritoriju ar Jelgavas valstspilsētu. Lielo pilsētu apvienošana ar līdzās esošajiem novadiem likumā paredzēta pēc 2029. gada pašvaldību vēlēšanām.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai") administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas un pieņemšanas laikā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks un bija cieši saistīts ar šo procesu. Jelgavas novada domes sēdē viņš bija viens no diviem deputātiem, kurš neatbalstīja šo lēmumu, par kuru nobalsoja domnieki no visām pārējām domē pārstāvētajām partijām. Administratīvi teritoriālā reforma nevarot beigties ar likuma pieņemšanu un jauno novadu izveidošanu, kā tas ir noticis, – valdībai bija jāparedz valsts atbalsta programmas, lai reformu īstenotu, "Latvijas Avīzei" teica M. Lasmanis. Taču gan Krišjāņa Kariņa ("JV") otrā valdība, kurā bija "Apvienotais saraksts", gan Evikas Siliņas ("JV") valdība, kurā savukārt ir pret reformu noskaņotā Zaļo un zemnieku savienība, nav veikušas nepieciešamos pasākumus, bet drīzāk darbojušās pret reformas iedzīvināšanu, uzskata politiķis.