Atmiņā joprojām izbaudu 1. maija noskaņu. Pārskatu masu saziņas līdzekļu arhīvus un domāju – vai Satversmes tēvi nebūtu pelnījuši vairāk kā tikai pieminēšanu ar vienu teikumu? 

Gan valsts pirmās amatpersonas, gan TV visu uzmanību veltīja 20. gadskārtai, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Vai Satversmes sapulces vadītājs Jānis Čakste nebūtu pelnījis kaut ziediņu savā atdusas vietā? Okupācijas gados nolikt svecīti skaitījās varoņdarbs. Tad neviens jaunietis nestāstīja tādas gudrības – ja nebūtu ES, tad ar mums būtu tāpat kā ar Ukrainu... Kritiku neiztur profesores, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas apgalvojums, ka mēs neesam nabadzīga valsts. Tikai viens rādītājs, kurš liek aizdomāties. Eiropas Centrālā banka publicējusi statistiku par mājsaimniecību turību. Citiem vārdiem – cik vienai ģimenei pieder nekustamo īpašumu, akciju un citas bagātības, mīnus hipotekārie parādi. Latvija jau vairākus gadus ar 30 tūkstošiem eiro ieņem pēdējo vietu. Salīdzināšanai – Lietuvai vairāk nekā 80 tūkst., ES vidējais nedaudz virs simts, bet Īrijai, kur braucam peļņā, un Luksemburgai virs 700 tūkst. 

Kritiskāka ir eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņai esot kauns par Latvijas pašreizējo atpalicību no Baltijas valstu kaimiņiem. 

Viņasprāt, iestāšanos ES sabiedrība gaidīja ar lielām cerībām. "Es strādāju, lai Latvija nebūtu tādā pozīcijā. Astoņus gadus darīju, ko mācēju vai ko varēju.