Temats nav jauns, un jautājums apzelēts, brīžam intensīvāk, brīžam atturīgāk. Šo rindu autors par to izrakstījies tintesziliem pirkstiem. 

Runa ir par konstitucionālām izmaiņām, dodot pilsoņiem tiesības tieši ievēlēt Valsts prezidentu un reformējot Saeimas ievēlēšanas kārtību – mainot balsošanu par partiju sarakstiem pret jaukto vai mažoritāro sistēmu, kad deputātu kandidāti cīnās individuālos vēlēšanu apgabalos. Par tiešām prezidenta vēlēšanām runāts gadiem, analizēts, pētīts, iztaustīts un apskatīts no visām iespējamām pusēm. Šādi plāni iekļauti partiju priekšvēlēšanu programmās. Saskaņā ar socioloģijas doktora Arņa Kaktiņa datiem tautas tiesības ievēlēt Rīgas pils saimnieku atbalsta 75% aptaujāto respondentu. Prezidents Raimonds Vējonis, tuvojoties amata termiņa beigām, izteicis cerību, ka nākamo valsts galvu vēlēs tauta, un par prezidenta pilnvaru palielināšanu divus gadus spriedusi prof. Ringolda Baloža vadītā saeimiešu darba grupa, kuras atzinums – valsts pirmās personas ievēlēšana no deputātu simta jāpārliek balsstiesīgo pilsoņu rokās. 

Argumenti atsitušies kā zirņi pret sienu, pētītais ticis nomuļļāts, iznākumā arvien nulle, jo pret bijuši mūsu vadošie, virzošie spēki, parlamentārās demokrātijas pīlāri, 

"Jaunā Vienotība" kompānijā ar liberastiem, citreiz – ar nacionālistiem.