Pārnācis tēvzemē, mantojis senču īpašumus, kļuvis bagāts, izgudrojot paņēmienu, kā pagatavot, safasēt un pārdot Latvijā ledu, uz Ameriku izceļojušo latviešu, II pasaules kara bēgļu pēctecis Krišjānis Kariņš 2002. gadā nolēma padarboties politikas lauciņā tālaika zvaigznes Einara Repšes dibinātajā gaišo spēku antikorupcijas partijā "Jaunais laiks".

Toreiz slaidais blondīns Kariņš, paskatā gandrīz vai zēns, tika augstākajos politiskajos ešelonos, sasniegdams ekonomikas ministra posteni, desmit gadus eiroparlamentāra statusā, līdz, mazākās 13. Saeimā ievēlētās partijas "Vienotība" deleģēts, ieņēma Viņa Ekselences LR Ministru prezidenta amatvietu un piecu gadu laikā mūsu acu priekšā izauga par politisko milzi, īstenu valstsvīru. No gaišā cilvēka Krišjānīša staroja inteliģence, ierāmēta zeltītu aceņu ietvarā, godīgums, jo ne budžeta eirocents premjerēšanas laikā nav piesavināts un pielipis viņa rokām, un valodu prasme ar spējām iesaistīties debatēs ar citvalstu pirmajām personām. "Amerikāņa" stāja stipri atšķīrās no daudzu iepriekšējo valsts vadītāju augstprātīgās, bezkaunīgās, uzmācīgās, ar bodnieka mentalitāti piesātinātās uzvedības vēlētāju auditorijā.