Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā informēs par riskiem, kas saistīti ar budžeta likumprojektu paketē iekļautajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Tie paredz no nākamā gada atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi.

Reklāma

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" ("LCB") valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš sacīja, ka "LCB" neatbalsta plānoto dabas resursu nodokļa likmes palielināšanu ceļu būvei izmantotajai grantij, smiltij un šķembām. Viņš uzsvēra, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā, turklāt valstij būs jārēķinās arī ar "Rail Baltica" trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami ļoti būtiski zemes darbi, smilts un grants pārvietošana. Bērziņš aicināja likuma grozījumus noraidīt līdz brīdim, kamēr tiek sagatavota normatīvā bāze grants, smilšu un šķembu aizvietotājmateriālu izmantošanai.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aicina pārcelt jauno dabas resursu nodokļu likmju spēkā stāšanos no nākamā gada 1. jūlija uz 2025. gada 1. janvāri, lai ražotāji spētu tam sagatavoties, savukārt Ministru kabinets paspētu pieņemt nepieciešamos noteikumus. 

Šure atgādina, ka uzņēmējiem tika solīts nākamgad nodokļus necelt. Arī Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš aicināja atlikt plānoto nodokļa ieviešanas laiku.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Aizbalts deputātiem norāda, ka līdz šim valsts maksājusi šo nodokli ražotāju vietā, bet beidzot valstij būtu jāpārtrauc maksāt 20 miljonus eiro gadā Eiropas Savienībai ražotāju atbalstam, jo šo naudu var izmantot citiem mērķiem, piemēram, sociālajām vajadzībām. Savukārt, runājot par nodokļa likmi zemes dzīļu resursiem, Aizbalts atzina, ka lielā mērā vaina jāuzņemas arī ceļu būves pasūtītājiem, kuri nepieprasa būvniekiem izmantot otrreizējos materiālus, tāpēc būvnieki joprojām izmanto pirmreizējos materiālus – granti, smiltis, akmeņus, šķembas. Aizbalts vērsa uzmanību, ka atkritumu saimniecības uzņēmumi ir pietiekami daudz investējuši, lai ceļu būvē būtu iespējams izmantot otrreizējos materiālus.

Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.