Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas pētīja dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanu, apstiprinājusi galaziņojumu, piektdien vēlu vakarā tas iesniegts Saeimas prezidijam. Par galaziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām, atturējās valdības koalīcijas partiju trīs deputāti.
Kopumā ziņojumā, kas izvērsts uz 157 lappusēm, ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā. Piemēram, komisijas galaziņojumā secināts, ka Satiksmes ministrija ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") medijiem sacīja, ka galaziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa – sarkanajā "blokā" personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas; "oranžajā" blokā – kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja; "dzeltenajā" blokā – personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.
"Šis nav apsūdzības dēlis, neesam ne advokāti, ne policisti. Šis ir politisks novērtējums,"
sacīja Kulbergs. Komisijas ieskatā būtiskākās kļūdas pieļāva ekspremjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kādreizējais AS "RB Rail" stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Prokuratūra paziņojusi, ka ziņojumā minētajām amatpersonām no šī ziņojuma nevar rasties juridiskas sekas. Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šīs komisijas galaziņojums vai starpziņojums un tajā ietvertie fakti nav saistoši tiesām un tiesu varas amatpersonām, kā arī citām personām. "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā var būt runa tikai par politisko atbildību. Savukārt amatpersonu juridiskās atbildības izvērtējums šajā lietā prokuratūrā vēl nav noslēdzies un tiek turpināts," norādīja prokuratūrā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.4 °C











































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)











































































































































