Kultūrzīmju izvēle: 49. nedēļa kultūrā — izstādes, izrādes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

"Art Deco" stila zvaigzne

"Teātris ir Liberta lielā kaislība. Turpat vai 15 gadus no vietas gan dzimtenē, gan ārzemēs viņš atdevis efemērai skatuves gleznai savu talantu, savu mākslinieciskās radīšanas jaudu, pats sevi, savu sirdi. Ar izciliem veikumiem guvis panākumus, pāri savas zemes robežām daudzināts. Aizrāvies un brīžiem apreibis no teatrālās atmosfēras, ierāvis savu īpašu stigu mūsu un arī cittautu dekorāciju glezniecības takās," 1938. gadā, atskatoties uz 25 gadiem mākslinieka Ludolfa Liberta mākslinieciskajā darbībā, rakstīja žurnāls "Senatne un Māksla", piebilstot: "Protams, veikumu spēja un sasniegumu kvalitāte (vēl it īpaši šādā saspīlētā darbā) ne visur vienādas." 

Liberts ir viens no spožākajiem mūsu klasiķiem, īsta "Art Deco" stila zvaigzne. Galvenokārt viņa kā scenogrāfa darbībai ir veltīta vērienīgā izstāde "Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums", kas no sestdienas, 30. novembra, līdz 16. martam apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.

Izstādes kuratore, mākslas vēsturniece Nataļja Jevsejeva teic: Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem "Art Deco" pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20. un 30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes. Liberts noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.

Ludolfs Liberts. Kostīma mets "gerlām" Ernsta Kreneka operai "Džonijs uzspēlē" (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 20.12.1929., režisors Ludolfs Liberts, diriģents Oto Karls). 1929. Kartons, papīrs, zīmulis, guaša, tuša, sudrabs. LNMM kolekcija.

Foto: Publicitātes

Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst "Art Deco" stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās "Art Deco" mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti.

30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Viņš ir arī senlatviešu virsaišu fantastisko attēlu autors.

Ludolfs Liberts ir arī viens no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem, kam izdevās sarīkot personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929), Berlīnē (1930, 1938), Stokholmā (1938) un Kopenhāgenā (1938). Viņš piedalījās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi nereti tika apbalvoti. Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija. Lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi.

Baha kamermūzikas burvībā

Ventspilī, Dobelē un Rīgā līdz 11. decembrim jau 24. reizi notiks Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. Piecos festivāla koncertos uzstāsies mūziķi no Beļģijas, Francijas, Igaunijas/Lielbritānijas un Latvijas. Rīt, 5. decembrī, Emīla Dārziņa koncertzālē tradicionāli norisināsies festivāla koncerts "Vārds jaunajiem!", kurā uzstāsies MIKC Nacionālās mākslu vidusskolas (Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas, Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Baleta skolas un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas) audzēkņi – instrumentālisti, dziedātāji, koris, dejotāji un mākslinieki – interpretējot Johana Sebastiāna Baha mūziku un personību. Piektdien, 6. decembrī, mākslas muzeja "Rīgas birža" Portretu zālē jau atkārtoti uzstāsies virtuozais franču vijolnieks Teotims Langluā de Svarts, kurš priecēs ar programmu, kurā skanēs Georga Filipa Tēlemaņa, Henrija Pērsela, Heinriha Ignaca Franča Bībera, Johana Sebastiāna Baha un citu komponistu mūzika.

11. decembrī Mazajā ģildē festivāls noslēgsies ar koncertu "Pustoņu noslēpums", kurā skanēs Dītriha Bukstehūdes un Johana Sebastiāna Baha mūzika. Koncertā uzstāsies baroka arfu konsorts, kuru vada pasaulē atzītais senās mūzikas interprets, arfists Endrū Lorenss-Kings.

Mūzika un multfilmas

Koncertuzvedumā piedalīsies Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara" mākslinieciskās vadītājas un diriģentes Airas Birziņas vadībā.

Foto: Publicitātes

Sestdien, 7. decembrī, Nacionālās mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzālē pie klausītājiem atgriezīsies koncertuzvedums visai ģimenei "Gribas drusku pablēņoties". Tas pirmoreiz tapa 2005. gadā, kad diriģente Aira Birziņa uzrunāja animācijas filmu studijas "Dauka" režisorus Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu kopīgi veidot dziesmu programmu ar skaistākajām latviešu animācijas filmu dziesmām. Koncertuzvedumā dziedās un dejos septiņdesmit divas Rīgas Doma meiteņu kora "Tiara" dalībnieces – visas Rīgas Doma kora skolas audzēknes no 3. līdz 9. klasei. Uzvedumā skanēs dziesmas no vairāku paaudžu iemīļotām studijas "Dauka" multfilmām "Kabata", "Zaķīšu pirtiņa", "Zelta sietiņš", "Sēd uz sliekšņa pasaciņa" u. c.

De Svarts un Čačka

Franču baroka vijolnieks Teotims Langluā de Svarts.

Foto: Publicitātes

Franču baroka vijolnieks Teotims Langluā de Svarts, kuru kāds recenzents nosaucis par "satriecošu pēc visiem standartiem", sestdien, 7. decembrī, viesosies koncertzālē "Cēsis" – kopā ar ansambli "Le Consort", kas pievērsies īpaši baroka mūzikai. Pirms koncerta gaidāma mākslinieka Māra Čačkas izstādes "Starp citu/Starp citiem" atklāšana.

Dzintaros – ganavya

Svētdien, 8. decembrī, Dzintaru koncertzālē būs īpašs notikums – "ganavya. Pasaules mūzikas koncerts", kurā uzstāsies izcilā indiešu izcelsmes dziedātāja un multimāksliniece ganavya. Viņai pievienosies arī Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā.