Prāvāks piena izslaukums, augstāka kartupeļu un dārzeņu ražība. Gadu no gada Igaunijas zemnieki lietuviešus un latviešus atstāj iedzinējos. Dažbrīd atrāviens ir visai iespaidīgs. Kādas iespējas Latvijas lauksaimniekiem ir panākt igauņus?

Baltijas valstu lauksaimniecības statistika rāda, ka ražība nozarē ir svārstīgs lielums. Ir gadi, kad kartupeļi īpaši padevušies, bet citkārt ražību noslīcina lietavas. Līdzīgi ir arī ar citiem dārzeņiem un lauksaimniecības kultūrām, tāpēc statistikas līknes ir nevienmērīgas. Piemēram, kartupeļiem pēdējos gados nelabvēlīgākais bijis 2021. gads, kad no hektāra novākts mazāk nekā citkārt. Tā tas bijis visās Baltijas valstīs. Tomēr ražības dati uzrāda arī atšķirības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kur pēdējā aizvien ir līderos abiem pārējiem kaimiņiem gan ražīgos, gan neražas gados. 

Dati par periodu no 2020. līdz 2023. gadam pārliecinoši uzrāda igauņu lauksaimnieku līderību kartupeļu un dārzeņu laukos. 

Atrāvušies no kaimiņiem ir arī Igaunijas piena lopkopji ar augstākajiem izslaukuma rādītājiem. Kā uz šiem skaitļiem raugās lauksaimnieki un nozares speciālisti?

Kad raža jāved uz mežu

"Ražība ir viens – izaudzēt mēs varam visu ko. Bet lielākā sāpe ir par to, ka produkciju mums nav kur īsti likt. Īpaši tas attiecas uz vietējiem dārzeņiem un kartupeļiem," teic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Agrite Bite. Neaizsargātais lauksaimniecības produkcijas tirgus un īpaši dārzeņu audzētājiem kopumā nelabvēlīgie tirgus apstākļi ietekmējot Latvijas lauksaimnieku ienākumus: "Tas savukārt iespaido to, kādus ieguldījumus saimniecībā zemnieks var atļauties, bet tas atsaucas arī uz ražību. Mums tomēr būtu jādod priekšroka saviem kartupeļiem un dārzeņiem. Tad rādīsies cita bilde. Ja ir skaidrība, ka man nākamajā gadā būs kur likt savu produkciju, situācija saimniekošanai būtu daudz labvēlīgāka," spriež A. Bite.