Padomju Latvijā piekoptā ārišķība un pompozitāte īpaši izpaudās ārvalstu tūristu priekšā. Valsts drošības komiteja stingri noteica, kā apkalpot ārzemju atpūtniekus, piemēram, viesiem no “naidīgajiem Rietumiem” vajadzēja parādīt visu to labāko, tāpēc viņu maršrutos bija iekļauti pat paraugkrogi. Ceļā uz Rundāli tāds bija restorāns “Pilskalns”, uz Siguldu – “Sēnīte” un restorāns Berģos pie Brīvdabas muzeja, savukārt Ogrē – kafejnīca “Pie zelta liepas”. Kā šī “Liepa” uzziedēja un ar kādiem traģikomiskiem notikumiem tā ir saistīta? 

Reiz iepriekšējā gadsimtā ... Nē, nē, tā nebūs pasaka, bet patiess stāsts par leģendām apvīto kafejnīcu Ogrē, kuras ēka Brīvības ielā 18 celta 1926. gadā pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Pirmais tās īpašnieks bijis Pauls Bēms, savukārt 1935. gadā to iegādājās Elvīra Raiskuma. Nama pirmajā stāvā iekārtoja dažādas tirgotavas un īpaši projektētu fotosalonu ar plašu stiklotu sienu un jumtu, augšējo stāvu izmantoja kā dzīvojamās telpas. Līdz “Zelta liepas” izveidei šajā ēkā atradās konditorejas cehs, kuru vadīja profesionāls kūku cepējs Remesis, un darbojās arī neliela kafejnīca. Laikam ritot un attīstoties ražošanas iekārtām, konditorejas ceham ierādīja citas telpas Mednieku ielā, savukārt šajā ēkā sākās pārbūve kafejnīcas paplašināšanai. Arhitekti no Rīgas izstrādāja tam laikam mūsdienīgu dizainu, tajā skaitā sarkankoka leti un ērtus bāra krēslus.

Uzplauka padomju laikos

Tieši šajās telpās 1969. gadā atvēra kafejnīcu “Pie zelta liepas”, kas apkalpoja klientus teju 30 gadus, līdz 1997. gadam. Nosaukums esot radies tāpēc, ka pie ēkas aug liepas. Svarīgs bija arī apkalpojošā personāla izskats, viesmīļiem pat uzšuva speciālus formastērpus – krēmkrāsā un zilganzaļās krāsās. Tā kā uz šo kafejnīcu veda ārzemju tūristus (šajā virzienā tālāk par Ogri viņus nelaida!), tad visam vajadzēja izskatīties nevainojami un iespaidīgi. Pie ieejas bija garderobe, bet ēdamtelpā vienā pusē tika novietots viens no pirmajiem kafijas automātiem Latvijā, savukārt otrā, pie virtuves – mūzikas aparāts “Melimants”, kurā iemetot monētas, varēja izvēlēties atskaņojamo dziesmu.