Eiropas Komisija secinājusi, ka Latvija nepilda amonjaka izmešu samazināšanas saistības 2020. un 2021. gadam, tādēļ pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja papildu prasības lauksaimniekiem, mēslojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

2023. gada 16. novembrī no Eiropas Komisijas (EK) saņemtais atzinums pārkāpuma procedūras lietā liecina, ka Latvija nav izpildījusi 2020. un 2021. gada amonjaka izmešu samazināšanas saistības.

Papildinot 2014. gada 23. decembrī izdotos Ministru kabineta noteikumus, valdība lēma, ka turpmāk lauksaimnieks uzskaita un trīs gadus uzglabā ziņas par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.

Agrāk izdotajos noteikumos nebija noteikts, ko šī uzskaite ietver vai satur.

Karbamīds jāiestrādā augsnē

Lai pasargātu ūdeni un augsni no piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju, turpmāk karbamīds būs jāiestrādā augsnē. Līdz šim lauksaimniekiem tas nebija obligāti jādara. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu varēs neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.