Šķiet, ka pēdējos gados neatlaidīgi atkārtotais refrēns par to, ka strādājošajiem arvien vairāk jādomā par personiskajiem uzkrājumiem, jo valsts garantētais pensiju apjoms nespēs nodrošināt pienācīgu atvietojuma līmeni, sasniedz arvien vairāk dzirdīgu ausu. 

Proti, pēdējos gados visai stabili aug iemaksas trešajā pensiju līmenī. Tās vēl joprojām ir tālu no vēlamā – brīvprātīgajā trešajā līmenī uzkrātais līdzekļu apjoms, kas par mata tiesu pagājušā gada beigās vēl nesasniedz 900 miljonus eiro, ir tikai 10% no otrajā – obligātajā – pensiju līmenī uzkrātā līdzekļu apjoma, kas nedaudz pārsniedz deviņus miljardus eiro. Taču tas stabili aug – piemēram, 2020. gadā Latvijā trešā līmeņa pensiju plānos iemaksas veica 320 420 iedzīvotāji, toties 2024. gada beigās šādu dalībnieku skaits bija pieaudzis par vairāk nekā 100 tūkstošiem – līdz 430 226 dalībniekiem. Tas pats ar uzkrāto līdzekļu apjomu – 2020. gada beigās tas bija 535 milj. eiro, bet 2024. gada beigās – 896,35 milj. eiro. Pērn vien trešā līmeņa pensiju plānos iemaksāti apmēram 160 miljoni eiro, turklāt pamanāma tendence ir tā, ka būtisku iemaksu daļu veido darba devēju iemaksas. 

Pērn darba devēji caurmērā iemaksājuši katru ceturto eiro trešā līmeņa pensiju plānos, kas ir par 11% vairāk nekā 2023. gadā.