Maijā sējas un stādīšanas darbi lielākoties pabeigti. Nosvinētas apsējības. Protams, cerot uz dāsnu ražu. Tomēr ļoti bieži gadās, ka augkopju izloloto ražu sabojājuši kaitēkļi. Viens no tiem ir sprakšķis jeb drātstārps, kas saimniekojis kartupeļu, burkānu vai citu kultūraugu laukā.

Lai gan dzirdēti dažādi ieteikumi minētā ļaundara darbības lauka ierobežošanai, joprojām tēma ir aktuāla, jo kārtējo reizi kāds no izmantotajiem ieteikumiem nav nostrādājis. Daba ir mainīga, izdzīvo, kas pielāgojas, un pielāgojas arī kukaiņi. Īpaši sekmīgi to veic tā sauktie polifāgi (visēdāji), pie kuriem pieder arī sprakšķi. Tāpēc, jo vairāk metožu saimnieks lietos kaitēkļu savairošanās ierobežošanai, jo labākas būs sekmes.

Augu maiņas ievērošana

Kā standarta metode sprakšķu potenciālās invāzijas ierobežošanai ir augu maiņas ievērošana. Ņemot vērā sprakšķu attīstības ciklu (no olas līdz pieaugušai vabolei attīstās līdz piecu gadu laikā), kartupeļus nevajadzētu vienā un tajā pašā laukā audzēt biežāk kā reizi sešos gados. Tādu greznību retais saimnieks var atļauties. Turklāt jāatceras par drātstārpu plašo ēdienkarti. Ja laukā nebūs kartupeļu, tie sacaurumos citu augu saknes. Vienu gadu vairāk, citu – mazāk.

Tas ļoti lielā mērā atkarīgs arī no tā, kāds ir augsnes mitrums. Zinātnieki noskaidrojuši, ka sausā augsnē (mitrums zem 25%) jaunie kāpuri iet bojā. Tātad, ja to izšķilšanās periodā (parasti jūlija beigās augusta sākumā) pieturas sauss laiks, invāzija būs zemāka.