Latvijā, pērkot lauksaimniecībā izmantojamu zemi, ārzemniekiem – Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla, – vairs nebūs jāprot valsts valoda.

Tā otrdien lēmusi valdība, apstiprinot Zemkopības ministrijas iesniegtos grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

Šī prasība saglabāta vien tiem ārzemniekiem, kuri nav ES dalībvalstu un pārējo pieminēto organizāciju fiziskas vai juridiskas personas.

Grozīt likumu Latviju spiež ES Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedums, kurā atzīts, ka Latvijā noteiktais aizliegums ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi neprot valsts valodu un pastāvīgi nedzīvo Latvijā, ir diskriminējošs. Tas liedzot citu ES dalībvalstu pilsoņiem pievērsties uzņēmējdarbībai kādā ES dalībvalstī, kurā viņi pastāvīgi nedzīvo. Toties Latvijas iedzīvotājiem, pērkot zemi, šādu aizliegumu nav.