"Lauksaimniecībā savā cienījamā vecumā aizvien darbojos tāpēc, ka kādam ir jāstrādā un būtu žēl, ja paša veidoto un būvēto sagrautu. Latvijā daudzas labas piena lopkopības saimniecības ir pārtraukušas darbību," intervijā "Agro Topam" teic Degoles pagasta SIA "Nītava" saimnieks Edvards Beinarovičs. 

Viņš ar nelielu pārtraukumu uzņēmumā darbojas kopš 1981. gada un šāgada pavasarī atzīmēja 77. gadskārtu. SIA "Nītava" pievērš uzmanību ar lielo līdzīpašnieku skaitu (pavisam 51 kapitāldaļu turētājs, tostarp astoņiem pieder vairāk nekā 1% kapitāldaļu), īpašo attieksmi pret darbiniekiem un labajiem saimnieciskās darbības rezultātiem piena ražošanā un augkopībā. 

Jums ir ļoti liela pieredze piena ražošanā – vairāk nekā 50 gadu. Kā darbojas saimniecībā izveidotais piena ražošanas modelis?

Deviņdesmitajos gados pēc valsts neatkarības atjaunošanas lēmām ieguldīt piena ražošanā lielus naudas līdzekļus un šo nozari attīstīt. Slaucamo govju daudzums aizvadīto gadu laikā ir palielinājies no 300 līdz 450 govīm. Izslaukums ir dubultojies. Slaucam vidēji 9500 kilogramu piena no govs. Neesmu īpaši centies sasniegt 11 vai 12 tūkstošu kilogramu izslaukumu, jo tad būtiski pieaug naudas izdevumi. Secināju, ka mums izdevīgāk ir slaukt 10 000, nevis 12 000 kilogramu piena. Slaucot vairāk nekā 10 000 kg, ir vajadzīgi papildu naudas ieguldījumi veterinārijā, šķirnībā un piebarošanā. Saimniecības darbības modelis ir darboties bez zaudējumiem, nevis sasniegt augstu vidējā izslaukuma rādītāju. Darbinieki no lauksaimniecības nebēgs, ja viņiem maksās normālu algu. Vissvarīgākais tomēr ir cilvēks, un mūsu valstī viņš nav vērtē – jau sākot no bērnudārza un skolas un turpinot darbavietā. Lai cilvēkam nodrošinātu labus darba apstākļus, lai viņš varētu ražīgi darboties, ir jābūt naudas ienākumiem. Un tos var iegūt no ienesīgām tautsaimniecības, tostarp lauksaimniecības, nozarēm.