Vietējās izcelsmes proteīnaugu audzēšana un izbarošana dzīvniekiem ir viens no svarīgiem izpētes virzieniem lopkopības produkcijas ražošanas izmaksu samazināšanai.

Izmēģinājums veikts trīs atkārtojumos rudens un ziemas periodā, tajā izmantoti 2014., 2015. un 2016. gada vasaras vidū (jūnija beigās vai jūlijā) dzimuši Latvijas tumšgalves šķirnes teķi (turpmāk – jēri). Jēri iepirkti pēc atšķiršanas no mātes – vidēji nepilnus trīs mēnešus veci. Divus gadus (2014. un 2015.) jēri tika izvietoti āra nojumēs pa trim dzīvniekiem katrā, bet 2016. gadā, lai skaidrotu, vai klimatiskie apstākļi ietekmēja iegūtos nobarošanas rezultātus, jēri ievietoti novietnē pa četriem vienā aizgaldā. Nojumēs un novietnē izmantoti salmu pakaiši. Ūdens padeve – automatizēta no bļodiņas tipa dzirdnēm.

Izmēģinājums veikts trīs atkārtojumos rudens un ziemas periodā, tajā izmantoti 2014., 2015. un 2016. gada vasaras vidū (jūnija beigās vai jūlijā) dzimuši Latvijas tumšgalves šķirnes teķi (turpmāk – jēri). Jēri iepirkti pēc atšķiršanas no mātes – vidēji nepilnus trīs mēnešus veci. 

Divus gadus (2014. un 2015.) jēri tika izvietoti āra nojumēs pa trim dzīvniekiem katrā, bet 2016. gadā, lai skaidrotu, vai klimatiskie apstākļi ietekmēja iegūtos nobarošanas rezultātus, jēri ievietoti novietnē pa četriem vienā aizgaldā. Nojumēs un novietnē izmantoti salmu pakaiši. Ūdens padeve – automatizēta no bļodiņas tipa dzirdnēm.

Jēru nobarošanas uzsākšana

Jēru nobarošana uzsākta pēc adaptācijas perioda, kas atkarībā no jēru aklimatizācijas spējām ilga no divām līdz trim nedēļām. Jāatzīmē, ka jēru zīdīšanas periods sakrita ar ganību periodu, tāpēc jēri šajā laikā netika piebaroti ar graudiem, kas ietekmēja adaptāciju jaunajos turēšanas un barošanas apstākļos. Izmēģinājuma shēma redzama 1. tabulā.