Tieši pirms 30 gadiem, 1994. gada martā, Ārlavas pagasta saimnieki Inta un Vilis Bagdoņi kopā ar vēl vienu saimnieku par pajām privatizēja sovhoza fermu ar 100 ļoti novārdzinātām gotiņām, ņēma nomā zemi un nodibināja savu zemnieku saimniecību. Bagdoņu biznesa partneris no savām kapitāla daļām pēc pusgada atteicās. 

Aizvadīto gadu laikā SIA "Intas" saimniece Inta Bagdone ar savu komandu, spītējot privāta rakstura traģēdijām (no dzīves aizgāja meita un vīrs), ir izveidojusi vienu no Latvijā konkurētspējīgākajām saimniecībām, kur aizvadītajā piena pārraudzības gadā vidējais izslaukums sasniedza 12 703 kilogramu piena – par 1157 kilogramiem vairāk nekā gadu agrāk. Inta Bagdone intervijā "Agro Topam" stāsta par savu uzņēmējdarbības pieredzi. 

SIA "Intas" vidējais izslaukums pērn bija otrais labākais sniegums Kurzemē. Gada laikā to cēlāt par vairāk nekā 1,1 tonnu. Kas aizvadītajā piena pārraudzības gadā bija vissvarīgākais rekordlielā izslaukuma sasniegšanā?

Tas galvenokārt ir ģenētikas nopelns. Govis ir kļuvušas par piena mašīnām. Šā iemesla dēļ to mūžs ir īsāks nekā agrāk. Patlaban viena mūsu jaunā tele, pirmpiene, ik dienu dod 60 litru piena. Ik dienu seši spaiņi piena! Ēdināšana saimniecībā nav tik ļoti atstrādāta kā citu valstu fermās, kur veic daudz un dažādas lopbarības analīzes. Mēs arī genoma analīzes pagaidām neveicam. Apmierina tas, kas ir. Iespējams, genoma analīzes nākotnē veiksim. Nekad neko nevar zināt.

Mēs reaģējam uz piena analīžu un gotiņu veselības rādītāju izmaiņām, koriģējam barības sastāvu. Kad sāku darboties, šķita, būs vienkārši – baro tik sieniņu un bietīti un nāks pieniņš! Nekas nenāk! Ja nedosi vajadzīgo barību, izslaukuma nebūs. Īpaši prasīgas ir melnraibās šķirnes govis.

Augsta vidējā izslaukuma rādītāja sasniegšana prasa daudz. Jau cik reižu esmu nodomājusi – tik dārgs pasākums, būs jāslauc mazāk. Tomēr kaut kā iznāk, ka sākto darbu turpinu. Atrašanās piena topa augšgalā ir darba rezultāts. Ir jāmīl tas, ko dari. Tad viss būs okei.