Aizvadītā sezona graudkopjiem saistībā ar ekstrēmajiem dabas apstākļiem un cenu šķērēm izvērtās ļoti izaicinoša un saimnieciskajai darbībai zaudējumus nesoša. Saimnieki atzīst – izturēt vēl vienu šādu sezonu būtu ļoti grūti. Pirms Lieldienu svētkiem gandrīz visā Latvijā bija atjaunojusies veģetācija, kas ļauj novērtēt sējumu veselību. Graudkopjiem vaicājām, kā ir pārziemojuši ziemāji un cik gatava pavasara darbiem ir augsne.
Situācija laba, bet ne ideāla
Ģirts Ozols, LPKS "LATRAPS" valdes loceklis:
Kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus agrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumdaļā. Situācija ir laba, tomēr nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska – Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15–20%.
Būtiskus postījumus ziemājiem Latvijas rietumdaļā nodarījis ne tikai sals, bet arī meža dzīvnieki, visvairāk brieži, kas ne tikai barojas ar iesētajiem augiem, bet arī izbradā sējumus un sniega segu. Savvaļas dzīvnieku radītā ietekme visvairāk jūtama Kurzemē.
Lēnais pavasaris ir labvēlīgs graudaugu attīstībai – mērenās temperatūras nodrošina lēnāku auga virszemes daļas augšanu, kas dod augam iespēju nostiprināt sakņu sistēmu. Patlaban lauksaimnieki gaida siltākus dabas apstākļus, lai varētu sākt ziemas sējumu mēslošanu. Tam nepieciešamā diennakts vidējā gaisa temperatūra ir 5 grādi. Paredzams, ka Kurzemē un Zemgalē ziemāju mēslošana un pavasara sējas darbi varētu sākties pašās marta beigās vai aprīļa sākumā.
Ņemot vērā aizvadītā gada izaicinājumus, zemniekiem situācija jaunās sezonas priekšvakarā nav vienkārša. Laikapstākļu ziņā mums ir nepieciešams viens labs gads! Tomēr patlaban pāragri izdarīt secinājumus par ražu tāpēc, ka priekšā vēl pavasara salnas, kas var ietekmēt sējumus pat maijā, tāpat svarīgs ir arī nokrišņu daudzums pavasarī. Zemniekiem jāatceras, ka savus sējumus ir vērts apdrošināt pret dažādiem dabas apstākļu radītiem riskiem.