Graudaugu audzētājiem nemēdz būt divu vienādu sezonu. Šogad vasara jau maijā darīja savu, paātrinot augu attīstību, kas, labi ieskrējusies, turpinājās jūnijā. 

Jau pirms Jāņiem varēja beigt uztraukties par ziemas miežu slimību attīstību, jo lapas bija nodzeltējušas, jau pasen noziedēja rudzi un arī ziemas kviešu vārpās sākās graudu veidošanās. Jūlijā, ja kādā rudzu sējumā vēl būs lapas, tad uz tām iespējama stiebrzāļu gredzenplankumainības, kviešu lapu dzeltenplankumainības, graudzāļu miltrasas un brūnās rūsas attīstība. 

Uz stiebriem iespējama stiebru rūsas infekcija, bet pēdējos gados Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori nav novērojuši nozīmīgus postījumus. Šogad nevajadzētu būt melno graudu izplatības gadam, jo rudzu ziedēšanas laiks bija īss. Lielāka uzmanība jāpievērš tiem rudzu audzētājiem, kuru sējumi rudzu ziedēšanas laikā atradās kādā lietus zonā. Ilgstošu nokrišņu laikā, kļūstot vēsākai gaisa temperatūrai, rudzi zied ilgāk, un ir lielāka varbūtība uzņemt sēnes sporu, kas izlido no augsnē pārziemojušā sklerocija. 

Aktuālāka melno graudu problēma veidojas atkārtotos un nevienmērīgas attīstības sējumos. Silts un mitrs jūlijs būs atbilstošs vārpu fuzariozi ierosinošās sēnes attīstībai. Sēnes darbības rezultāts vērojams kā rozā vai oranžs krāsojums visu graudaugu sugu vārpās – izdalītie toksīni ir indīgi cilvēkiem un dzīvniekiem.