Augļu dārziem šogad nācās sadzīvot ar ne pašu jaukāko pavasari un vasaras sākumu – sals aizgāja tālāk par visām pieļaujamajām normām, neatgriezeniski nosaldējot krietnu daļu jauno augļu, bet sausums neļāva dārziem atjēgties, toties bija labvēlīgs kaitēkļu attīstībai.

No šiem apstākļiem vienīgais labums ir ābeļu un bumbieru kraupja minimāla izplatība. Jūlijā teorētiski slimība turpinās attīstīties kā sekundāra infekcija no jau inficētajiem augļiem un lapām, tādēļ, lai ierobežotu kraupja bojājumus, vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos droši vien būs jālieto aizsargājoši fungicīdi. 

Arī bumbieru–kadiķu rūsas infekcija varētu sākties vēlāk nekā ierasts mitruma trūkuma dēļ. Nav pamata cerēt, ka rūsa neparādīsies, varbūt tās pazīmes būs uz jauno kociņu dažām lapām. 

Lapas jānolasa, lai rudenī, pienākot sporu izlidošanas laikam, tīši nepalielinātu slimības izplatību. 

Tā paša iemesla dēļ lielākiem kokiem var izzāģēt un iznīcināt stipri bojātos zarus. No tā nebūs jūtama labuma, toties koka vainags labāk vēdināsies un kļūs veselīgāks kopumā. Ja rūsas izplatībai veidosies ļoti labvēlīgi apstākļi, tad infekcijas koši dzeltenie plankumi var parādīties arī uz bumbieru augļiem – tie savācami un iznīcināmi.