Dānijas jūras spēki aizturējuši Ķīnas balkeri "Yi Peng 3" aizdomās par telekomunikāciju kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, vēsta Polijas un Centrāleiropas aizsardzības un drošības ziņu portāls "Defence24.com".
Ķīnas kuģi, kas bija ceļā no Krievijas Ustjlugas ostas, Dānijas Jūras spēku patruļkuģis P525 aizturējis otrdienas vakarā Dānijas teritoriālajos ūdeņos Dāņu šaurumos pie Lielā Belta izejas.
Dānijas varasiestādes oficiāli nav paziņojušas par kuģa aizturēšanu, taču neoficiāli zināms, ka tā aizturēšana ir saistīta ar telekomunikāciju kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā. Tiek uzskatīts, ka kuģis atradās vietā, kur bojāts Somiju un Vāciju savienojošais kabelis "C-Lion1" un Zviedriju un Lietuvu savienojošs sakaru kabelis.
Pērn Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bojājumu radījis Honkongā reģistrētais konteinerkuģis "NewNew Polar Bear", kura enkurs vilkts pār cauruļvadu Baltijas jūras dzelmē. Taču netika lemts par kuģa aizturēšanu un tas bez sekām atstāja Baltijas jūru.
Arī "NewNew Polar Bear" pirms incidenta atstāja Krievijas ostu.
Zemūdens kabeļu bojājumi Baltijas jūrā izraisījuši plašu nosodījumu un diskusijas par infrastruktūras drošību jūrā, kuras krastos ir astoņas NATO dalībvalstis.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.
Zviedrija sakaru kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā izmeklē kā iespējamu sabotāžu, otrdien pavēstīja prokuratūra.
Savukārt Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene saistībā ar zemūdens telekomunikāciju kabeļa starp Lietuvu un Zviedriju bojāšanu ierosinājusi pirmstiesas izmeklēšanu par terorismu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.6 °C





























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































