Liela Krievijas sabiedrības daļa joprojām neapzinās, ka valsts nonākusi avārijas stāvoklī.

Daudzi, iespējams, necieš sīpolus tāpēc, ka tie tāpat vien nepadodas – mizojot kož nāsīs un liek pat raudāt. Asociācija ar sīpolu mizošanu rodas, skatoties sarunas ar tiem cilvēkiem, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, nespēdami ar šo netaisnību samierināties, no valsts izbrauca. Kādiem šāda iespēja bija, bet vairākumam tādas nav, un šis vairākums ir ļoti atšķirīgs, tādā valstī kā Krievija to nemaz nav iespējams īsti apzināt. 

Aizbraukušie tagad beidzot var droši runāt par saviem pārdzīvojumiem, kļūdām un atbildības pakāpi notikušajā. Tās nav vieglas sarunas. Vēl smagākas tās ir tiem krievu armijā iesauktajiem, kuriem tikai pēc nonākšanas gūstā no acīm nokrīt klapes, un daļa no viņiem brīvprātīgi izvēlas karot ukraiņu pusē. 

Aktieris Anatolijs Belijs saka: "Pārliecināt par pretējo pieaugušu cilvēku praktiski nav iespējams."