Gandrīz divus gadus pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā simtiem Latvijas uzņēmumu arvien tirgojas ar Krieviju. Uz Krieviju tiek eksportēta ne vien pārtika un alkohols, bet arī farmācijas preces, kas tiešā veidā palīdz krievu okupantiem. 

Preces tiek arī importētas, tātad – uz Krieviju tiek sūtīta nauda, lai tā varētu kompensēt kaujās gūtos bruņojuma zaudējumus. Kā ziņo vērīgi iedzīvotāji, katru dienu Latvijā iebrauc simtiem vagonu ar graudiem no Krievijas, kas, iespējams, ir zagti Ukrainā.

Rietumvalstu uzņēmēju alkatību vēl var mēģināt skaidrot ar amorālu vienaldzību pret ukraiņu tautas ciešanām, bet Latvijas gadījumā to nevar saukt nekā citādi kā par pašnāvniecisku tuvredzību. Kara sākumā mūsu sabiedrība kopumā pauda apņēmību visos iespējamos veidos atbalstīt ukraiņu tautas cīņu par savu izdzīvošanu, apzinoties, ka ukraiņi cīnās arī par mums. Šis nav tikai Krievijas karš pret Ukrainu – tas ir karš pret Eiropas civilizāciju, kurā Ukraina ir pirmais solis pastāvošās ģeopolitiskās kārtības sagrāvei.