Vezis atzīst, ka nozarē ir darbaspēka trūkums, taču trešo valstu pilsoņi šo robu neaizpilda. "Vietējie jaunieši nav tik ieinteresēti šajā profesijā, un šī tendence nav mainījusies pēdējo desmitu gadu laikā."

Pēdējo divu gadu laikā tiesības Latvijā vadīt kravas auto ieguvuši gandrīz 4500 trešo valstu pilsoņi. 

Šī gada nepilnu septiņu mēnešu dati vedina prognozēt, ka arī šogad kvalifikācijas karti C vai C1 kategorijas transportlīdzekļu vadīšanai būs ieguvuši vairāk nekā 2000 trešo valstu pilsoņi. Viņu nacionalitāti Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) gan neuzskaita. Vai latviešu smago automašīnu vadītājus no darba tirgus izspiež krievi, uzbeki u. c. Centrālāzijas bijušo PSRS republiku braucēji?

Pietiek ar piecu dienu kursiem

Lai Latvijā un Eiropas Savienībā trešo valstu pilsoņi varētu veikt vietējos un starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus, ir jānoklausās profesionālās periodiskās apmācības kurss, pēc kura pabeigšanas tiek saņemta kvalifikācijas karte, kas derīga piecus gadus. To iegūstot, var saglabāt nacionālo apliecību un nav nepieciešama Latvijā izdota C vai C1 kategorijas vadītāja apliecība. Interesanti, ka, lai apmainītu trešajās valstīs iegūtu B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību uz Latvijā izdoto, cilvēkam CSDD ir jākārto B kategorijas auto vadīšanas eksāmens, kas nozīmē, ka trešo valstu pilsoņiem iegūt iespēju Eiropas Savienībā vadīt vieglo automašīnu ir daudz sarežģītāk nekā smago mašīnu.

Minētais profesionālās periodiskās apmācības kurss ilgst piecas dienas pa septiņām stundām. Kopējais garums – 35 stundas.