"Paši dzīvojam labi un vēlam, lai darbs un labklājība ir arī citiem. Lai bērni te paliek un dzīvo, lai mūsu valstī ir miers. Bailes par globālajiem notikumiem neizrādām, taču iekšēji pārdzīvojumi, protams, ir visiem," pēc ilga pārdomu brīža pirmssvētku vēlējumu sev, Latgalei un Latvijai gada izskaņas svētkos ģimenes vārdā izsaka Ludmila Barkāne, kurai citādi vārdi par dzīvi, bērniem, darbu un saimniecību nekādā priekšautā nav jāmeklē. Jo viņa ir viena no galvenajām runātājām ģimenē, kura šogad konkursā "Sējējs 2024" kļuva par laureātiem nominācijā "Ģimene lauku sētā".

"Mēs novēlam Latvijas laukiem plaukstošu nākotni, kur dzīvo laimīgas ģimenes. Kur valda dzīvība, kas piesaista jauniešus, kur vecāki nodod savu pieredzi un zināšanas bērniem, bet jaunie to papildina ar savām idejām un inovācijām. 

Mēs godam turam savu senču zemi un priecājamies, ka mūsu darbam būs turpinājums," 

saņemot balvu konkursa noslēguma ceremonijā Mālpilī, teica kuplās ģimenes galva Igors. Tagad mājās pie lielā saimes galda kopā ar tēvu Jāni viņš, tiekoties ar "Latvijas Avīzi", runāšanu tomēr pamatā deleģējis daiļajam dzimumam, patētisma vietā koncentrējoties uz praktiskām lietām.

Barkānu ģimene dzīvo un saimnieko austrumu pierobežā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā. Pavisam netālu ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības galējā robeža, aiz kuras tagadējā ģeopolitiskajā situācijā faktiski ir siena, un daudziem varētu šķist… Ļoti daudz kas varētu šķist! Tiklab Rīgā, Briselē vai Strasbūrā, kur daudzi un daudz runā par pierobežas problēmām, bet vai patiesībā zina?