Kas uztrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus. Kas atbildēs par nocirstajām priedēm?

Publicējam viedokļus, kādus izteica lasītāji, šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Uldis Greiškalns Cesvainē: "Mani ļoti satrauc notikušais Rucavas pusē, kur izcirsts sens priežu mežs. Tur esot augušas priedes, kas bijušas vairāk nekā 300 gadus vecas. Kā vispār kaut ko tādu var pieļaut? Mēs runājam par dabas aizsardzību, par mežu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, bet vienlaikus izcērtam kokus, kas auguši gadsimtiem. Gribētu zināt, kas šo mežu izcirta un kas par to atbildēs. Vai tiešām mūsu valstī šādas dabas vērtības var vienkārši iznīcināt un nevienam par to nekas nebūs?"

Redakcijas piebilde. Ciršanu minētajā mežā konstatējis Latvijas Dabas fonds (LDF), par to informējot sabiedrību. Minētais mežs atrodas Meža pētīšanas stacijas (MPS) apsaimniekotajā teritorijā. Tā ir publiska aģentūra Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā. Meža pētīšanas stacija minējusi, ka ciršana notikusi likumīgi. Ciršanas atļaujas izsniedzis Valsts meža dienests (VMD), kurš aprobežojumus šajā teritorijā nav konstatējis. Kā ziņo LETA,

VMD norādījis, ka dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" nogabalā bija reģistrēts ES nozīmes biotops "Veci un dabiski boreāli meži", bet biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju. Līdz ar to dienestam neesot pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu. Saeimas opozīcijas frakcija "Progresīvie" prasīja zemkopības ministram Uldim Augulim (ZZS) skaidrot, kāpēc atbildīgās iestādes neapturēja minētā meža nociršanu. Politiķi arī vaicājuši, "cik uzticami ir dati, uz kuru pamata MPS plāno cirsmas un VMD izsniedz ciršanas apliecinājumus, ja meža inventarizācijas dati norāda 121–142 gadus vecas audzes un dabā atrodams 377 gadus vecs koks". LTV ziņu dienests 1. oktobrī vēstīja, ka ministrija izvērtējot situāciju un vienlaikus esot redzams, ka "vēl citu cirsmu veikšana netālu no šī meža ir apstādināta un uzsākts četru mikroliegumu izveides process".

• Zenta Alpe: "Nesaprotu, kāpēc pie mums tik daudz naudas tiek tērēts politiķiem un viņu uzturēšanai. Saeimas deputātu skaits būtu jāsamazina, tāpat arī nauda, ko valsts piešķir politiskajām partijām. Mums taču ir tik daudz vajadzību, kur šo naudu izmantot lietderīgāk cilvēku dzīves uzlabošanai. Tāpat mani satrauc tas, ko jaunieši redz televīzijā un filmās. Kādu piemēru mēs viņiem rādām? Politiķiem vajadzētu vairāk domāt par savu uzvedību un atbildību sabiedrības priekšā."
• Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Man ir ļoti sāpīgi redzēt, kā Latvijā izturas pret vecajiem cilvēkiem. Laukos likvidē skolas, bet to vietā arvien vairāk parādās veco ļaužu aprūpes nami. Agrāk skolēni apciemoja pensionārus, rīkoja viņiem priekšnesumus, apsveica svētkos. Tagad šķiet, ka vecie cilvēki ir aizmirsti. Mana brāļa sieva dzīvo aprūpes namā Valkā. Viņai ir katarakta, nepieciešama acu operācija, taču rindā jāgaida ļoti ilgi. Agrāk sūtīju viņai žurnālus, viņa bija liela lasītāja, bet tagad nespēj tos izlasīt. Pat televizoru viņai grūti skatīties. Par uzturēšanos aprūpes namā jāmaksā liela nauda. Viņas dēls maksā 300 eiro, palīdz arī meita, kura strādā par skolotāju un nesaņem nekādu lielo algu. Ģimene atdod pēdējo naudu, lai mamma vecumdienās būtu aprūpēta, bet vai tiešām nevar nodrošināt arī nepieciešamo ārstēšanu? Varbūt politiskās partijas, kurām valsts piešķir lielu finansējumu, varētu daļu naudas ziedot šādiem cilvēkiem? Varbūt arī mūsu pazīstamie sportisti varētu iesaistīties labdarībā un palīdzēt apmaksāt operācijas. Ja katrs palīdzētu kaut vienam cilvēkam, tas jau būtu daudz. Vai tiešām esam tik zemu krituši, ka nespējam parūpēties par saviem vecajiem cilvēkiem?"
• Velga Pakalna Valmierā: "Vai premjers Andris Kulbergs domā pakļauties "Jaunās Vienotības" prasībām? Raivis Kronbergs darbā tika pieņemts bez konkursa un liekiem jautājumiem. Tagad Kaspars Gorkšs konkursā ir atzīts par piemērotāko kandidatūru Valsts kancelejas direktora amatam, vērtēšanas komisija atzinusi viņu par atbilstošu šim amatam, bet dažiem politiķiem ar to nepietiek!"
• Rita Rīgā: "Skatījos LTV Jāņa Dombura vadīto diskusiju, kurā piedalījās dažādu politisko spēku pārstāvji. Man nepatika žurnālista attieksme pret diskusijas dalībniekiem. Kāpēc ir vajadzīga tāda izrāde, kur viens cilvēks tiek nostādīts pret visiem pārējiem? Žurnālistiem ir savs darbs, viņiem ir jāuzdod jautājumi, taču tas jādara ar cieņu pret visiem. Gribētos, lai politiķi un žurnālisti mazāk nodarbotos ar savstarpēju apkarošanu, bet vairāk domātu par cilvēkiem."

Cienījamie "Latvijas Avīzes" lasītāji!

Trešdien, 21. oktobrī, no plkst. 10 līdz 13 pa tālruni 28694988 jūs uzklausīs Diāna Jance.