Policija izmeklē gandrīz 400 gadus veca meža nociršanu Rucavas apkaimē

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par gandrīz 400 gadus veca meža nociršanu Rucavas apkaimē.

Policijā sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu, vai konkrētajā gadījumā ir noticis noziedzīgs nodarījums, apstiprināja VP Kurzemes reģiona pārvaldē.

Krimināllikums par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" vēsta, ka par meža iznīcināšanu policijā oktobra vidū vērsās biedrība "Puse Latvijas", kuras mērķis ir saglabāt un popularizēt mežu bioloģisko daudzveidību Latvijas sabiedrībā.

Latvijas Dabas fonds (LDF) ir konstatējis, ka "Meža pētīšanas stacijas" (MPS) apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki. Šajā teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.

Mežizstrāde tika atklāta, apsekojot teritorijā zināmu vecu melnā stārķa ligzdošanas iecirkni, un apsekošanas laikā meža vietā konstatēts svaigs izcirtums.

Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.

Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms nociršanas šajā nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamais biotops "Veci vai dabiski boreāli meži".

Tikmēr Valsts meža dienests (VMD) iepriekš informēja, ka dienests, sniedzot ciršanas atļaujas MPS apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē, aprobežojumus nav konstatējis.

VMD konkrētajā nogabalā ir izsniedzis ciršanas atļaujas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā. Pirms apliecinājuma izsniegšanas VMD vienmēr vērtē tiesiski noteikto aprobežojumu esamību. Konkrētajā gadījumā aprobežojumi nav konstatēti, norādīja dienestā.

VMD norādīja, ka dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" nogabalā bija reģistrēts ES nozīmes biotops "Veci un dabiski boreāli meži", bet biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju. Līdz ar to dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu.