Liepāja — savas iekšējās mājas stiprinot

Vairāk nekā 500 visdažādāko žanru notikumu piecās tematiskajās līnijās ar simbolisko un laikam atbilstošo moto "ne"miers", iesaistot vairāk nekā 200 partneru un kuratoru un savienojot vietējo kultūras mantojumu ar starptautisku jaunradi un sabiedrības līdzdalību.

Tik plašs un visas Latvijas kultūras vidi reprezentējošs piedāvājums iekļauts Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) programmā, kas pilnā apjomā ar plašu notikumu programmu koncertzālē "Lielais dzintars" tika reprezentēta 9. oktobrī.

Kopējais Liepājas EKG programmas finansējums ir vairāk nekā 21 miljons eiro, iekļaujot valsts, pašvaldības, iesaistīto vietvaru, Merilinas Merkuri balvu, sponsoru finansējumu un šajos taupības laikos it kā izaicinot sabiedrību, rosinot rūpīgi sekot līdzi katram iztērētajam eirocentam.

Kā 9. oktobrī norādīja LTV raidījums "Kultūršoks", projekta patrons – Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izveidotā pārraudzības padome – ir norādījis, ka Liepājai jākļūst atvērtākai iedzīvotāju iniciatīvām. Bet Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece uzskata, ka programmas veidošanā nepieciešams vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas, jo "identificēts, ka tā nenotiek" un pārāk liela atsevišķos gadījumos esot arī politiķu iejaukšanās radošajos procesos.

Par šo apstākli rosināja domāt 2025. gada nogalē izskanējušais, ka Liepājas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja un Finanšu komiteja nobalsojušas pret starptautiskā konkursā izraudzīta vides objekta – Kriša Salmaņa veidotā spīdīga peldriņķa ar vienradža galvu – izvietošanu Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā, kritizējot izraudzīto tēlu un tā atrašanās vietu. Līdz ar to bija arī apdraudēta Merilinas Merkuri balvas piešķiršana 1,5 miljonu eiro apmērā.

"Kultūrzīmes" noskaidroja, vai Liepāja, Kuldīga un Dienvidkurzemes novads būs arī visas Latvijas kultūras zīme. Kā veidojās un kas ietilpst programmas apjomīgajā budžetā? Kādi bija kritēriji, izvēloties notikumus Liepājas EKG programmā?

No Liepājas pašvaldības – par trim miljoniem mazāk

"Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, iesaistot tik daudzus vietējos, nacionālos un starptautiskos māksliniekus, iniciējot jaunas sadarbības, ir visas Latvijas mēroga notikums," saka nodibinājuma "Liepāja 2027" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

"Radot Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu, mēs jau sākotnēji to veidojām pēc ļoti precīza apjoma, kam arī sākotnēji bija nepieciešami 22 līdz 23 miljoni eiro. Valsts budžeta finansējums – 10 490 000 eiro – mums ir diezgan skaidrs, to nolēma četru gadu ietvaros. Ir arī noslēgti sadarbības līgumi ar Dienvidkurzemes un Kurzemes pašvaldībām, kas paredz, ka katra pašvaldība šajā procesā investē 500 000 eiro. Savukārt no Liepājas pašlaik ir iezīmēts budžets 4,5 miljoni eiro, deputātiem vēl 2026. gada decembrī būs par to jālemj," skaidro nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

Uzziņa.

Foto: Latvijas Avīze

Tātad Liepājas pašvaldība ir gatava investēt par trim miljoniem eiro mazāk, nekā sākotnēji izskanējis. "Jā, sākotnēji programmā bija (paredzēti) 7,5 miljoni (pašvaldības finansējuma), bet tagad – 4,5 miljoni eiro," apstiprina I. Šoriņa. "Tomēr jebkurā gadījumā redzam, ka pašvaldība iesaistās arī ārpus tiem līdzekļiem, kas ir nodrošināti "Liepājai 2027", jo šis process šādā reģionālajā pilsētā ir cieši saistīts ar reģiona kultūras dzīvi. Projekts "Liepāja 2027" tiek arī pārvirzīts dažādiem vietējiem partneriem – koncertzālei "Lielais dzintars", Liepājas teātrim, Liepājas muzejam un citiem. Ietekme, ko nodrošina 2027. gada aktivitātes, patiesībā jau palielina darbalauku arī šīm organizācijām," saka I. Šoriņa, uzsverot, ka tikai 2028. gadā varēs visu budžetu pa īstam saskaitīt un ka, visticamāk, ieguldījums būs krietni lielāks, nekā pašlaik var to iezīmēt.

Iespējas ir, vai izmanto?

Vaicāta, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti programmas dalībnieki, kas, pēc neoficiālas komunikācijas un izskanējušā sabiedriskajā medijā, daļā ir raisījis zināmu neapmierinātību, I. Šoriņa atbild: "Pirmkārt, mums bija jāsaliek kopā programma, uz kuras bāzes mūs vērtēja un kurai pateicoties vispār ieguvām šo titulu. Sagatavošanas fāzē uzrunājām ārkārtīgi plašu dažādu organizāciju klāstu iesniegt savas iniciatīvas. Atcerēsimies, tas bija 2020. gads, pandēmijas laiks. Iniciatīvas iesniedza organizācijas, kas varēja tajā laikā to darīt. Tās, kuras atšķīrās ar lielāku redzējumu, tika iekļautas projektā, kas ieguva titulu. Primāri tās 35 organizācijas, ko saucam par saviem pamatpartneriem, ir bāze visam šim lielajam notikumam. Zinot, ka starp tām nav visi un ļoti labi saprotot, ka arī 2018., 2019. un pat 2020. gada aktualitāte varētu būt jau novecojusi, jo projekta īstenošana tuvojas 2027. gadam, jau laikus projektā iekļāvām iespēju dažādos atvērtos konkursos iegūt līdzfinansējumu – tātad nākt ar jaunām, svaigām idejām. Kopš 2023. gada, kad ir bijuši vairāki lieli starptautiski konkursi, redzam, kuras ir tās organizācijas, kas ir izmantojušas iespēju ienākt pamatprogrammā. Lai varētu iesaistīt programmā vēl papildus, bez šī līdzfinansējuma, esam izsludinājuši papildu programmu, kurā ikvienam, kurš saistīts ar kultūru, sportu un citām jomām, ir šāda iespēja."

Raidījumā "Kultūršoks" izskanēja, ka galvenais iekļaušanas arguments esot atrašanās "savējo" lokā. Cik šie apgalvojumi ir pamatoti, un vai šo attieksmi Liepājā jūt? "Liepāja ir maza pilsēta un, protams, runas ir. Esam arī diskutējuši ar kultūras sektoru, kādas ir bijušas gaidas, un tās ir bijušas dažādas. Piemēram, par to, ko nozīmē pastāvīgā iesaiste – vai pastāvīgu dalību projektos, vai arī tā ir dalība konkursos un iepirkumos. Visa šī procesa specifika ir diezgan sarežģīta, ņemot vērā satura veidošanas un producēšanas dažādos posmus un to, ka 2026. un 2027. gadam mums būs ārkārtīgi intensīvi dažādi iepirkumi, kuros gaidīsim piesakāmies dažādas organizācijas," saka I. Šoriņa, atzīstot: protams, organizatori redz organizāciju skaitu un vēlmi, kas no tām ienāk caur atvērtajiem konkursiem. "Tā kā mēs operējam ar atvērtiem līdzekļiem, atvērtie konkursi ir veids, kā varam uzrunāt dažādas organizācijas. Tomēr nevaru teikt, ka tie būtu pārblīvēti ar dažādām idejām. Ir organizācijas, kas (šo iespēju) izmanto čaklāk, un ir tādas, kuras diemžēl neredzam šajos pieteikumos."

"Starptautiskā iesaiste un Eiropas dimensija bija vieni no galvenajiem kritērijiem, iesaistot vietējās kultūras institūcijas, māksliniekus un kuratorus. Tie bija mūsu pamatpartneri, kas nāca no pamatpiedāvājuma grāmatas (tā tika iesniegta EK. – Red.), kas arī vinnēja Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Mēs, protams, atstājām arī daudzas brīvas vietas, kur varēja ienākt atklātajos konkursos. Šie (projekti tika vērtēti) atkarībā no tēmas, vēriena, tehniskās specifikācijas. Runājot lielās līnijās, tiem visiem bija jāatbilst "Liepājas 2027" saturam, (ne) miera tēmai un programmu līnijām. Ļoti augsts kritērijs vienmēr bija arī starptautiskais aspekts," stāsta Baiba Bartkeviča. Vaicāta, vai ar šo būtisko kritēriju daudziem neizrādījās vislielākās grūtības, viņa teic: "Sākotnēji tas droši vien bija izaicinājums visiem, bet, sākot šo projektu veidot, redzējām, ka starptautiskās saites tiek stiprinātas. Programma ir ļoti veiksmīgi sastādīta gan lokālā, nacionālā, gan starptautiskā aspektā".

Gaisa akrobāts programmas atklāšanā, it kā simbolizējot tās sarežģīto tapšanu.

Foto: Anita Bormane

Iesaistot UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Kuldīgu, kura arī piedalījās konkursa pirmajā kārtā par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu (uz finālu abas pilsētas gāja kopīgi), un vēl vairākas Dienvidkurzemes pašvaldības (Aizpute, Pāvilosta, Grobiņa u. c.), Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta iegūst vēl izteiktāku kultūras mantojuma elpu, tradicionālo kultūru, amatniecības prasmes, senatnīgumu, radošās mākslinieku nometnes.

Viesnīcu un restorānu jautājums

Protams, šībrīža ģeopolitiskā situācija ir neparedzama, tomēr, nedaudz norobežojoties no tās, jautājam kā mierlaika apstākļos – vai Liepāja šobrīd ir gatava Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, vai pietiks restorānu, viesnīcu? "Kopējā kapacitāte ir vērtējama kā laba, ja skatāmies visas Latvijas ietvarā. Jāsaprot arī, ka programma nenozīmē nemainīgi milzīgu pieprasījumu katru dienu. Esam skatījušies, lai kalendāru veidotu ar dažādu intensitāti un vairāk vai mazāk līdzsvarotu visa gada garumā. Pasākumi ir arī dažādām auditorijām, tātad dažādu segmentu viesmīlībā. Tikai daži būs lieli kā atklāšana vai "Rokam roku" kopā ar "Summer Sound" vai "Europa Cantate", kas ir lielākais koru piedzīvojums šeit, Liepājā. Tā ir arī motivācija no uzņēmējdarbības viedokļa – šo iespēju izmantot vai neizmantot."

Kas paliks mantojumā

Vai ir domāts par to, kāds būs taustāmais ieguvums no Eiropas kultūras galvaspilsētas gada?

"Mūsu mērķi ir vērsti gan uz rezultātiem, gan uz mūsu pašu izaugsmi. Mēs stiprinām savas iekšējās mājas, savu varēšanu, kā arī plašākas sadarbības," teic Baiba Bartkeviča.

Runājot par paliekošajām vērtībām, Inta Šoriņa uzskata: ""Rīgas 2014" iepriekšējās sezonas sakrita ar dižošanos ar kultūras daudzveidību. Savukārt šajā periodā, kad mēs ieguvām titulu, Eiropas Komisija izvirzīja jau ļoti konkrētus mērķus, uzsverot, ka kultūras galvaspilsētām ir jāveicina pēctecība un jāveido programma, nevis ceļot infrastruktūru, ko pēc tam ir izaicinoši uzturēt, bet tieši veicot izmaiņas kultūras sektorā un pilsētas attīstībā ilgtermiņā. Līdz ar to mēs jau no pirmās dienas pieslēdzamies idejām, kas potenciāli varētu palikt." Jautājums, vai tās paliks, tomēr esot politiskā un arī kultūras sektora izlemšana. "Dace Vilsone (iepriekšējā KM valsts sekretāre) ir stājusies (Liepājas Kultūras nodaļas vadītājas) amatā tikai šonedēļ, un domāju, ka par to būs kopējais kultūras jomas lēmums," piebilst "Liepājas 2027" vadītāja. Organizatori redzot, ka saglabājamais aspekts ir auditorijas paplašināšana, jo esot mērķtiecīgi uzsākta gan jauniešu, gan apkaimju, gan brīvprātīgo programmas īstenošana, kur iesaistījušies simtiem cilvēku. Paliekoša būšot arī kādreizējā Liepājas bankas ēka, kuras pirmajā stāvā jau ir izvietojies Liepājas muzejs un kurā no 3. marta līdz 28. novembrim notiks japāņu laikmetīgās mākslas zvaigznes Čiharu Šjotas pirmā personālizstāde Baltijā "Realitātes audums". Jautājums esot par to, kas šajā telpā notiks pēc tam. Organizācijas izrādot arī interesi par lielformāta darbu palikšanu Liepājā. Jautājums – vai būs turpinājums? "Īstenosies tās lietas, kam aizmugurē būs cilvēks, kuram degs sirds un acis par konkrēto tēmu," uzskata I. Šoriņa.

"Šai programmai raksturīga iezīme ir dažādu pilsētvides, dabas un industriālo objektu izmantošana," uzsver Baiba Bartkeviča. "Liepājas metalurga" bijušajā teritorijā no 2. līdz 4. jūlijam norisināsies festivāls "Ardievas smagajam metālam", 3. jūlijā – starptautisks elektroniskās mūzikas notikums "Liepāja 2027 × Hör Berlin". Karostā – jūnijā un augustā – Karostas bērnu simfonija "Karostas simfonija jauna cilvēka dzīvē" u. c. "Tā ir arī šīs teritorijas transformācija, mēs savienosim šo industriālo teritoriju ar laikmetīgo mākslu. Tāpat Tosmares kuģu būvētavas sausajā dokā (no 29. maija līdz 25. septembrim) būs skatāma starpdisciplinārā izstāde "Noteikta nenoteiktība", kurā Andris Eglītis un citi mākslinieki lielformāta darbos risinās dialogu ar vēsturisko industriālo vidi. Daudzi mākslas darbi būs apskatāmi pilsētas vidē (projekts "Kā kopt kopienu") – Jūrmalas parkā, pludmalē un citās netradicionālās vietās. Mums ir arī programma "Jaunatklāt vietējo", kur gribam ar jaunām acīm atklāt Liepāju," stāsta Baiba Bartkeviča.

Bibliotēkas nav joprojām

Programmā iekļauts arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas rīkots notikums – 20. maijā risināsies projekts "Atrasts Vecbibliotēkā", kas veltīts Liepājas pilsētas bibliotēkas 250. gadadienai, un 12. novembrī noslēgsies ar zinātnisku konferenci "Lielajā dzintarā". Taču "Kultūrzīmes" jau ir rakstījušas par to, ka Liepājā joprojām nav savas publiskās bibliotēkas, kas ir diezgan dīvaini un pat apkaunojoši ikdienā un kur nu vēl tik vērienīga notikuma priekšvakarā (Diāna Jance, "Kad pilsētai pietrūkst vizītkartes. Liepājai nepieciešama jauna bibliotēka", 2024. gada 13. martā), jo pašreizējā ēka neatbilst ne glabātajam grāmatu apjomam (lai gan bibliotēkā atrodas pat 16. gs. manuskripti), ne vides pieejamības un elementāriem higiēnas standartiem. Tomēr tieši bibliotēkas ieņēmušas nozīmīgu vietu iepriekšējo gadu, arī Rīgas 2014. gada EKG programmās.

"Par jaunas bibliotēkas ēkas celtniecību Liepājā tuvākajā laikā netiek domāts. Šādu bibliotēku mēs varam uzbūvēt tikai un vienīgi kopā ar valsti un Eiropas struktūrfondiem," portālam "lsm.lv" teicis Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

"Šajā projektā mēs mājas neceļam, tā budžets pieļauj tikai kustināt šos procesus," uzsver B. Bartkeviča.

Cik liela nozīme Liepājas kā EKG programmā ir nacionālajam aspektam? "Varam skatīties kaut vai spilgtās japāņu laikmetīgās mākslinieces Čiharu Šjotas pirmo personālizstādi Baltijā "Realitātes audums" – tas ir visas Latvijas mēroga notikums, jo tāds nekad vēl nav bijis. Tāpat būs daudzas citas mākslas izstādes ar mākslinieku jaunradi – piemēram, Arnis Balčus veido fotoizstādi par cenzūru 21. gs. fotogrāfijā, Pauls Rietums pēc viesošanās Kioto rada brīnišķīgu izstādi pilsētvidē, lietuviešu kurators Raimonds Malašausks veido gan Latvijas, gan starptautisko mākslinieku izstādi, tāpat ir sadarbība ar Laikmetīgās mākslas centru un tā vadītāju Solvitu Kresi. Tas ir Latvijas un arī starptautiska mēroga notikums," uzskata B. Bartkeviča.

Drošības izaicinājumi

Vaicāta, kādi risinājumi paredzēti, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, I. Šoriņa teic: "Kad sākās Krievijas šausmīgais karš Ukrainā, sūtījām savu pieteikumu Eiropas Komisijai. Šie notikumi sašūpoja mūs visus, tomēr mūsu atbilde tika balstīta "(ne) miera" konceptā. Tajā emocionālajā brīdī šausmās saķērām kreņķi, likās, ka valda haoss, nestabilitāte un neskaidrība. Tomēr ātri kā komanda sapratām, ka mums pretī ir jābūt mierīgiem, strukturētiem, nosvērtiem, ar skaidru prātu skatoties uz ļoti praktiskiem soļiem." Viens no mērķiem esot arī starptautiski parādīt, ka Latvija ir droša valsts, kur dzīve notiek ļoti profesionālā līmenī. No 116 lielajiem notikumiem tikai 14 producējot pati "Liepāja 2027". Pārējie ir gan pamatpartneru, gan līdzfinansēti projekti, kam katram jābūt darbības plānam ārkārtas situācijās.