Francijā "kā karā"

Aizvadītās nedēļas anarhijas un vardarbības vilnis Francijas pilsētu ielās, kas savu maksimumu sasniedza sestdien un licis runāt par Francijas valsts varas "kolosālu nespēju", atzīts par iespaidīgāko pēdējo gadu laikā.

Apstulbuši ir pat pie regulārām demonstrācijām un sadursmēm pieradušie franči, kuri medijos atzīst, ka iepriekš neko tādu nav pieredzējuši. 

"Mēs jūtam dusmas un kaunu," svētdienas vakarā TV uzrunā nācijai sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Francijas valdība pirmdien sasauca krīzes sanāksmi, un Makrons svētdienas vakara uzrunā pilsoņiem retoriski vaicāja: "Kā franči to varēja nodarīt Francijai?" Šķiet, neviens negaidīja, ka protesti var izvērsties tik bezjēdzīgi mežonīgi. Varasiestādes šonedēļ aizliegs demonstrācijas, ja uzskatīs par nepieciešamu, un tiek pieļautas daļējas komandantstundas grautiņu visvairāk skartajās pilsētās. Tajā pašā laikā Makrons atturējies pasludināt Francijas mēroga ārkārtas stāvokli un komandantstundu. Viņš tāpat atteicies pieņemt iekšlietu ministra Lorāna Nunjesa demisiju. Nunjess esot "izdarījis vajadzīgos secinājumus" un gatavs "ieviest jaunas drošības spēku darbības metodes", lai risinātu krīzi.

Demonstrāciju vilnis, kas septembrī sākās kā plašas un skaļas, taču diezgan ierastas, mierīgas akcijas, protestējot pret neapmierinošiem mācību apstākļiem skolās un dzīves dārdzības pieaugumu, pagājušās nedēļas beigās izvērtās nekontrolējamā haosā, kad pārsvarā skolēnu, studentu, viņu vecāku, skolotāju un arodbiedrību pārstāvju protestiem pieslēdzās vardarbīgas grupas. Tās uz savu roku uzsāka sadursmes ar policiju, cēla barikādes, dauzīja vitrīnas un izlaupīja veikalus, dedzināja, demolējot visu, kas pagadījās ceļā, un, kā liecina videokadri, nevairoties piekaut veikalu īpašniekus, ja tie mēģināja laupīšanu nepieļaut. Vislielākais haoss izcēlās Parīzē, Bordo, Nicā un Marseļā. Starp huligāniem un laupītājiem bija daudz nepilngadīgo. Pašvaldību policija izrādījās nesagatavota ēku aizsargāšanai, un bija gadījumi, kad kārtības sargiem vienkārši beidzās speciālie līdzekļi pūļa savaldīšanai.

Haosa bilance ir vairākas nodedzinātas pilsētu pašvaldības ēkas un ap 1500 izdemolētu, izlaupītu veikalu un pakalpojumu uzņēmumu, banku nodaļu, pat tūrisma informācijas biroju, par sabiedriskā transporta pieturām un automašīnām nerunājot. Skatlogi izdauzīti arī Parīzes centra Republikas laukumā apkaimē, bet simboliskais Republikas tēls, kas laukumā paceļas kopš 19. gadsimta beigām, apķēpāts un strūklaka pie tā sadauzīta. Lionā svētdienā policija novērsa jauniešu bandu mēģinājumus izlaupīt ekskluzīvāko preču veikalus. Pilsētas tūrisma birojs gan tika nodedzināts.

Par absurdās graušanas kāres simbolu kļuvusi vēsturiskā Limožas rātsnama nodedzināšana, ko, pēc pilsētas policijas prefekta Morisa Barata teiktā, paveica mežonīga orda aizsegtām sejām. 

Rātsnams bija Limožas simbols, taču pēc sestdienas ugunsgrēka no tā palikušas lielā mērā vien sienas, jo divas trešdaļas iekštelpu gājušas bojā. Liecinieki norādījuši, ka grupa maskētu personu vispirms aizdedzināja policijas auto pie rātsnama, tad izdauzīja ēkas logus, iekļuva tajā un apzināti aizdedzināja.

Vardarbības uzkurināšanā vaino marginālo radikāli kreiso grupējumu aģitatorus, kam atsaukušies daudzi noziedzīgi elementi. Līdz pirmdienai policija bija arestējusi gandrīz 2400 personu. Sadursmēs ievainoti aptuveni tūkstotis likumsargu. Ievainotie ir arī demonstrantu starpā. Kāds 17 gadus vecs puisis Dienvidfrancijas Sentetjēnā zaudēja roku, kad pacēla policijas mesto šoka granātu, bet ziemeļaustrumu pilsētā Mulhausā 17 gadus veca meitene zaudējusi aci.

Komentētāju ieskatā ielu haoss veicinās nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības prezidenta amata kandidātes Marinas Lepēnas izredzes prezidenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamā gada 18. aprīlī. Makrona oponenti var teikt, ka pašreizējais prezidents nespēj kontrolēt valsti. Lepēna jau raksturojusi esošo valdību kā "nogurušu un dezorientētu".