Nepieredzēts gadījums: atceļ likumu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Minēto likumu parlaments pieņēma tikai pirms nedēļas.

Izmaiņas bija iesnieguši partijas "Jaunā Vienotība" ("JV") deputāti, rosinot atzīt par spēkā neesošu likumu, ar kuru Višvanatai 15. oktobrī tika piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saskaņā ar pieņemto likumu iepriekšējais lēmums tiek atcelts no tā pieņemšanas brīža.

Sākotnēji pieņemto likumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai šodien bija izsludinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tam būtu jāstājas spēkā rīt. Jaunais likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, tādējādi apsteidzot likumu, kuru tas atceļ.

"JV" anotācijā skaidroja, ka radušās šaubas par informācijas pilnīgumu, uz kuras pamata Saeima pieņēma lēmumu par pilsonības piešķiršanu. Līdzīgu ieceri Saeimā bija iesniegusi arī Nacionālā apvienība.

Jautājums par Višvanatas pilsonību izraisīja domstarpības koalīcijā. Nacionālā apvienība iesniedza savu likumprojektu, rosinot atcelt pilsonības piešķiršanu, izmaiņas tika nodotas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, ko vada Gunārs Kūtris (ZZS), kura pārstāvētais spēks neredz pamatu mainīt lēmumu pilsonības piešķiršanas jautājumā. Savukārt "JV" bija sagatavojusi atsevišķu likumprojektu, kas tika virzīts caur Saeimas Juridisko komisiju, kuru vada tās politiķis Andrejs Judins ("JV").

Pret lēmumu atcelt pilsonības piešķiršanu Saeimas sēdes debatēs iestājās Kūtris, kura skatījumā šāds lēmums balstīts uz baumām un tā esot "linča tiesa", bet Kūtris gribot savu darbu Saeimā pabeigt ar "tīru sirdsapziņu". 

Viņš arī norādīja, ka deputāti, kuri tagad iestājas par pilsonības nepiešķiršanu, varēja jau laikus iepazīties ar visiem materiāliem. "Nevienam neradās šaubas par dokumentu patiesumu," pauda Kūtris.

Deputāts Edmunds Jurēvics ("JV") savukārt sprieda, ka kļūdas ir jāatzīst un tās jālabo. "Es personīgi atvainojos," teica deputāts, aicinot pārējos atbalstīt pilsonības piešķiršanas atcelšanu. Jurēvics akcentēja, ka pilsonība nav dāvana, bet gan novērtēšana. Politiķis atzīmēja, ka par šo Indijas pilsoni bažas pauduši arī citi zinātnieki no Latvijas.

Koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienība vēl pirms Saeimas balsojuma pauda, ka neredz pamatu mainīt savu nostāju un joprojām uzskata, ka pilsonības piešķiršanai bija pietiekams pamatojums. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka jautājums ticis skatīts trīs komisijas sēdēs, izvērtējot 11 valsts iestāžu atzinumus, un jauni fakti par kandidātes neatbilstību neesot saņemti.

Saeima 15. oktobrī par Latvijas pilsoni atzina Indijas pilsoni Višvanatu. Anotācijā bija norādīts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība esot saistīta ar LZA, bet kopš 2024. gada viņa strādājot uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavotajā anotācijā tika klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai tika paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas publiskajā telpā izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu novērst radušās šaubas un nepieciešamības gadījumā pārskatīt pieņemto likumu.

Savukārt pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.

"Latvijas Avīze" par šo arī vēstīja divās publikācijās šonedēļ "Apšauba pilsonības piešķiršanu" (20. oktobra publikācija) un "Turpinās skandāls ap pilsonības piešķiršanu" (22. oktobra publikācija).

Vienlaikus ar jautājumiem par to, kāda ir Divjas Kananas Višvanatas zinātniskā darbība un ko tad tieši viņa ir paveikusi Latvijas labā, sākuši izskanēt jautājumi par viņas vīra — uzņēmēja, zinātnieka Kanana Višvanata — darbību Latvijā. Viņam 14. Saeima ar īpašu likumu piešķīra pilsonību 2023. gadā. Šogad LZA Ekonomikas institūts ziņoja, ka 12. jūnijā Rīgā atklāts pētniecības centrs SIA "Dr. Vishys" un pirmā Latvijā mākslīgā intelekta laboratorija. Kā minēts akadēmijas vietnē "lza.lv", atklāšanas ceremonijā piedalījies arī Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas deputāti.

"Projekta dibinātāji — profesors Kanans Višvanats un Dr. Divja Višvanata — gadu gaitā kļuvuši par uzticamiem Latvijas zinātniskās sabiedrības partneriem. Viņu darbība farmācijas, zāļu izstrādes un diagnostikas tehnoloģiju jomā guvusi atzinību tālu ārpus Latvijas robežām. Uzrunājot klātesošos, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra projekta stratēģisko nozīmi: "Jau tuvākajā laikā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam un investīcijām pētniecībā, mūsu valsts var kļūt par vienu no pasaules līderēm farmācijas nozarē. Šodien tiek likti pamati zināšanu ekonomikai, kas radīs pasaules līmeņa inovācijas tepat Latvijā"," teikts akadēmijas publiskotajā paziņojumā. Iespējams, šeit redzama saikne, kāpēc ZZS Saeimas deputāti vakar bija pret likumu, kas atceļ pilsonības piešķiršanu D. K. Višvanatai.