6 °C
Lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, jau 2024. gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Baltijas aizsardzības līnija ir stratēģisks militāro nocietinājumu un pretmobilitātes pasākumu kopums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas austrumu pierobežā. Pēcāk Latvijā apstiprināts arī austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns.
Ko tas nozīmē praksē tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas Baltijas aizsardzības līnijas teritorijā vai tās tuvumā, taujājām Aizsardzības ministrijā.
Saskaņā ar plānu paredzēts austrumu pierobežā izveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību atbalsta punktus – nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus un atbalsta infrastruktūru.
Baltijas aizsardzības līnijā tiks izbūvēti prettanku grāvji, izvietoti materiāli tehniskie līdzekļi – tā sauktie pūķa zobi, prettanku eži, betona bloki u.c. Tiks izveidoti arī dažādi materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumi.
Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu, ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu noteikta kārtība šim mērķim nepieciešamo teritoriju izmantošanai. Plānots, ka teritorijas kopējā platība nepārsniegs 2000 ha Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās: Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā.
Infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas un tajās ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, to skaitā privātos īpašumus, uz kuriem sākotnēji tiek nodibināts servitūts un kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām, apstiprina Ministru kabinets. Visu līdz šim apstiprināto teritoriju īpašnieki ir informēti, taču jāņem vērā, ka infrastruktūras izveide notiks kārtās jeb posmos un procesa gaitā iespējami arī NBS operacionālo plānu precizējumi.
Ar kādām darbībām jārēķinās
Baltijas aizsardzības līnijas izveide notiek pakāpeniski, un lielākajai daļai iedzīvotāju tā būtiskas izmaiņas ikdienā neradīs. Tie iedzīvotāji, kuru īpašumus skar pretmobilitātes infrastruktūras izbūve, tiek informēti.
Jārēķinās, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveides vietās tiks cirsti koki un krūmi un veikti būvdarbi.
Infrastruktūras izbūves darbus organizē VAS Valsts nekustamie īpašumi, un to laikā ceļi netiks slēgti, taču atsevišķās vietās iespējami īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem iedzīvotāji tiks laikus informēti. Notiek arī teritorijas attīrīšana no apauguma, tajā skaitā koku un krūmu ciršana, ko veic AS Latvijas valsts meži.
Likums darbu izpildītājiem dod tiesības izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamas, lai piekļūtu infrastruktūras izbūves vietām. Nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas šīs teritorijas un piekļuves ceļi tiks sakopti.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveide tiks īstenota vairākās kārtās. Septembra sākumā Latvijas austrumu pierobežā Balvu novadā tika sākti Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras pirmās prioritātes būvdarbi. Šos darbus plānots īstenot pakāpeniski saskaņā ar darbu grafiku līdz 2027. gada rudenim.
Privāto īpašumu atsavināšana tiks atlīdzināta
Lai arī austrumu robežas nostiprināšanai iespēju robežās tiek izmantotas valstij un pašvaldībām piederošās teritorijas, tomēr nepieciešams atsavināt arī privātpersonām piederošus nekustamos īpašumus vai to daļas (ēkas netiek atsavinātas). Tiem noteikts nacionālo interešu objekta statuss un līdz atsavināšanai nodibināts servitūts. Tas ļauj nepieciešamos infrastruktūras izbūves darbus sākt arī pirms īpašuma atsavināšanas pabeigšanas. Īpašniekiem, uz kuru īpašumiem tiek nodibināts šāds servitūts, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs individuāli jau nosūtījis paziņojumus par servitūta nodibināšanu un servitūta tiesību izlietošanas sākšanu, kuros viņiem izskaidrota turpmākā rīcība. No servitūta izlietošanas sākšanas dienas īpašniekiem maksās atlīdzību par servitūta izlietošanu.
Savukārt īpašuma atsavināšana ir atsevišķs procesa posms. Par tās sākšanu un turpmākajām darbībām īpašnieki tiks informēti, nosūtot paziņojumus, kuros tiks izskaidrotas turpmākās darbības, kādas noteiktas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā.
Atsavināto teritoriju īpašniekiem tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
Ja atsavināmajā īpašumā aug koki, arī to vērtību noteic sertificēts vērtētājs, un tā tiek iekļauta atlīdzībā. Tiek piesaistīts sertificēts vērtētājs taisnīgas atlīdzības noteikšanai. Īpašniekam ir tiesības iesniegt arī sevis izraudzīta vērtētāja vērtējumu, ja viņš nepiekrīt taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisijas izvēlētā vērtētāja veiktajam. Taču jāņem vērā, ka individuālais vērtējums jāveic, pamatojoties uz tādu pašu darba uzdevumu (ko apstiprinājusi taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija). Strīdus gadījumā atzinumu par abiem vērtējumiem sniegs Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija.
Kas jāievēro
Iedzīvotājiem, arī Baltijas aizsardzības līnijas tuvumā dzīvojošajiem, ir pieejamas civilās aizsardzības un rīcības norādes, kas balstītas uz vispārējiem principiem un attiecas uz iedzīvotājiem visā Latvijā. Par iedzīvotāju informēšanu un praktisko sagatavotību savā teritorijā regulāri rūpējas atbildīgie dienesti un pašvaldību civilās aizsardzības speciālisti.
Arī Baltijas aizsardzības līnijas tuvumā dzīvojošajiem primāri jāievēro vispārējās civilās aizsardzības un apdraudējuma gadījumā noteiktās rīcības norādes, kā arī jāseko līdzi atbildīgo dienestu un pašvaldības aktuālajai informācijai.
Īpašnieki, kuru nekustamos īpašumus tieši skar pretmobilitātes infrastruktūras izbūve, tiek informēti individuāli par plānotajiem darbiem un to ietekmi uz īpašumu. Savukārt piegulošo zemju īpašniekiem papildu ierobežojumi netiek noteikti.
Jautājumu gadījumā iedzīvotāji un zemes īpašnieki aicināti rakstīt uz [email protected] vai zvanīt uz pretmobilitātes infrastruktūras atbalsta tālruni +371 28753000, kas darbojas no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 9–17 un piektdienās plkst. 9–15. Ārpus darba laika iespējams atstāt balss ziņu, un operators atzvanīs darba laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, jau 2024. gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Baltijas aizsardzības līnija ir stratēģisks militāro nocietinājumu un pretmobilitātes pasākumu kopums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas austrumu pierobežā. Pēcāk Latvijā apstiprināts arī austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns.
Ko tas nozīmē praksē tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas Baltijas aizsardzības līnijas teritorijā vai tās tuvumā, taujājām Aizsardzības ministrijā.
Saskaņā ar plānu paredzēts austrumu pierobežā izveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību atbalsta punktus – nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus un atbalsta infrastruktūru.
Baltijas aizsardzības līnijā tiks izbūvēti prettanku grāvji, izvietoti materiāli tehniskie līdzekļi – tā sauktie pūķa zobi, prettanku eži, betona bloki u.c. Tiks izveidoti arī dažādi materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumi.
Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu, ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu noteikta kārtība šim mērķim nepieciešamo teritoriju izmantošanai. Plānots, ka teritorijas kopējā platība nepārsniegs 2000 ha Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās: Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā.
Infrastruktūras izveidei nepieciešamās teritorijas un tajās ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, to skaitā privātos īpašumus, uz kuriem sākotnēji tiek nodibināts servitūts un kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām, apstiprina Ministru kabinets. Visu līdz šim apstiprināto teritoriju īpašnieki ir informēti, taču jāņem vērā, ka infrastruktūras izveide notiks kārtās jeb posmos un procesa gaitā iespējami arī NBS operacionālo plānu precizējumi.
Ar kādām darbībām jārēķinās
Baltijas aizsardzības līnijas izveide notiek pakāpeniski, un lielākajai daļai iedzīvotāju tā būtiskas izmaiņas ikdienā neradīs. Tie iedzīvotāji, kuru īpašumus skar pretmobilitātes infrastruktūras izbūve, tiek informēti.
Jārēķinās, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveides vietās tiks cirsti koki un krūmi un veikti būvdarbi.
Infrastruktūras izbūves darbus organizē VAS Valsts nekustamie īpašumi, un to laikā ceļi netiks slēgti, taču atsevišķās vietās iespējami īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem iedzīvotāji tiks laikus informēti. Notiek arī teritorijas attīrīšana no apauguma, tajā skaitā koku un krūmu ciršana, ko veic AS Latvijas valsts meži.
Likums darbu izpildītājiem dod tiesības izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamas, lai piekļūtu infrastruktūras izbūves vietām. Nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas šīs teritorijas un piekļuves ceļi tiks sakopti.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveide tiks īstenota vairākās kārtās. Septembra sākumā Latvijas austrumu pierobežā Balvu novadā tika sākti Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras pirmās prioritātes būvdarbi. Šos darbus plānots īstenot pakāpeniski saskaņā ar darbu grafiku līdz 2027. gada rudenim.
Privāto īpašumu atsavināšana tiks atlīdzināta
Lai arī austrumu robežas nostiprināšanai iespēju robežās tiek izmantotas valstij un pašvaldībām piederošās teritorijas, tomēr nepieciešams atsavināt arī privātpersonām piederošus nekustamos īpašumus vai to daļas (ēkas netiek atsavinātas). Tiem noteikts nacionālo interešu objekta statuss un līdz atsavināšanai nodibināts servitūts. Tas ļauj nepieciešamos infrastruktūras izbūves darbus sākt arī pirms īpašuma atsavināšanas pabeigšanas. Īpašniekiem, uz kuru īpašumiem tiek nodibināts šāds servitūts, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs individuāli jau nosūtījis paziņojumus par servitūta nodibināšanu un servitūta tiesību izlietošanas sākšanu, kuros viņiem izskaidrota turpmākā rīcība. No servitūta izlietošanas sākšanas dienas īpašniekiem maksās atlīdzību par servitūta izlietošanu.
Savukārt īpašuma atsavināšana ir atsevišķs procesa posms. Par tās sākšanu un turpmākajām darbībām īpašnieki tiks informēti, nosūtot paziņojumus, kuros tiks izskaidrotas turpmākās darbības, kādas noteiktas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā.
Atsavināto teritoriju īpašniekiem tiek nodrošināta taisnīga atlīdzība saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
Ja atsavināmajā īpašumā aug koki, arī to vērtību noteic sertificēts vērtētājs, un tā tiek iekļauta atlīdzībā. Tiek piesaistīts sertificēts vērtētājs taisnīgas atlīdzības noteikšanai. Īpašniekam ir tiesības iesniegt arī sevis izraudzīta vērtētāja vērtējumu, ja viņš nepiekrīt taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisijas izvēlētā vērtētāja veiktajam. Taču jāņem vērā, ka individuālais vērtējums jāveic, pamatojoties uz tādu pašu darba uzdevumu (ko apstiprinājusi taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija). Strīdus gadījumā atzinumu par abiem vērtējumiem sniegs Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija.
Kas jāievēro
Iedzīvotājiem, arī Baltijas aizsardzības līnijas tuvumā dzīvojošajiem, ir pieejamas civilās aizsardzības un rīcības norādes, kas balstītas uz vispārējiem principiem un attiecas uz iedzīvotājiem visā Latvijā. Par iedzīvotāju informēšanu un praktisko sagatavotību savā teritorijā regulāri rūpējas atbildīgie dienesti un pašvaldību civilās aizsardzības speciālisti.
Arī Baltijas aizsardzības līnijas tuvumā dzīvojošajiem primāri jāievēro vispārējās civilās aizsardzības un apdraudējuma gadījumā noteiktās rīcības norādes, kā arī jāseko līdzi atbildīgo dienestu un pašvaldības aktuālajai informācijai.
Īpašnieki, kuru nekustamos īpašumus tieši skar pretmobilitātes infrastruktūras izbūve, tiek informēti individuāli par plānotajiem darbiem un to ietekmi uz īpašumu. Savukārt piegulošo zemju īpašniekiem papildu ierobežojumi netiek noteikti.
Jautājumu gadījumā iedzīvotāji un zemes īpašnieki aicināti rakstīt uz [email protected] vai zvanīt uz pretmobilitātes infrastruktūras atbalsta tālruni +371 28753000, kas darbojas no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 9–17 un piektdienās plkst. 9–15. Ārpus darba laika iespējams atstāt balss ziņu, un operators atzvanīs darba laikā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
