Iedzīvotāji valdību vērtē negatīvi; apkopo prioritātes nākamajam Saeimas sasaukumam

Andra Kulberga (AS) valdības vērtējums vairāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām bijis būtiski negatīvs, taču viens no augstākajiem pēdējās desmitgadēs, liecina domnīcas "Providus" pētījumā "Sabiedrības mandāts: pārvaldības barometrs (2026-2029)" pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Augustā ar valdības darbu pilnībā apmierināti bija 3% aptaujāto, drīzāk apmierināti bija 28%, pilnībā neapmierināti bija 29% respondentu, bet drīzāk neapmierināti bija 32% aptaujas dalībnieku.

Pētījumā atzīmēts, ka valdības darba vērtējuma indekss augustā bija -27,8 punkti skalā no -100 līdz 100 punktiem. Neskatoties uz to, ka vērtējums bija negatīvs, tas ir viens no augstākajiem kopš 2008. gada.

Vēsturiskajam salīdzinājumam izmantoti SKDS Latvijas barometra mērījumi kopš 2008. gada aprīļa. Šajā laikā indekss ne reizi nav sasniedzis pozitīvu vērtību.

Zemākais rādītājs reģistrēts 2009. gada janvārī, kad "treknajiem gadiem" sekojušās dziļās krīzes laikā tas bija -76,9 punkti.

Pētījums liecina, ka visās analizētajās sabiedrības grupās valdības darba vērtējuma indekss augustā bija negatīvs. Lielākās atšķirības konstatētas pēc ģimenē lietotās valodas. Latviešu valodā runājošo vidū ar valdības darbu bija apmierināti 43%, bet neapmierināti — 48%. Savukārt krievu valodā runājošo vidū apmierināti bija 11%, bet neapmierināti — 82% respondentu.

Vīrieši valdības darbu vērtēja salīdzinoši pozitīvāk nekā sievietes. Iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 75 gadiem valdības darbu vērtēja pozitīvāk nekā sabiedrība kopumā. Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka zemāki mājsaimniecības ienākumi uz vienu cilvēku saistīti ar zemāku apmierinātību ar valdības darbu.

Pētījumā apkopotas arī iedzīvotāju prioritātes 15. Saeimai. Jūlijā veiktajā aptaujā respondentiem lūdza pašu vārdiem nosaukt trīs svarīgākās problēmas, kuras vajadzētu risināt nākamajai Saeimai, nepiedāvājot gatavus atbilžu variantus.

Veselības aprūpi kā vienu no trim svarīgākajām risināmajām problēmām minēja 46% aptaujāto. Ekonomiku nosauca 28%, izglītību — 25%, bet valsts drošību un aizsardzību — 23% aptaujāto. Valsts finanšu, pārvaldes un birokrātijas jautājumus minēja 18% respondentu, demogrāfiju — 17%, bet sociālo aizsardzību, pensijas un pabalstus — 16%.

Veselības aprūpe bija biežāk minētā prioritāte 43 no 46 analizētajām sabiedrības grupām. Vīriešu vidū pirmajā vietā bija ekonomika, ko atzīmēja 33%, savukārt veselības aprūpi minēja 32%. Jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī skolēnu un studentu grupā visbiežāk bija minēta valsts drošība un aizsardzība.

Veselības aprūpi kā risināmu jautājumu nosauca 60% sieviešu un 32% vīriešu, bet izglītību — attiecīgi 34% un 16%.

Atšķirības vērojamas arī pēc ģimenē lietotās valodas.

Valsts drošību un aizsardzību minēja 30% latviešu valodā runājošo un 10% krievu valodā runājošo. Savukārt ekonomiku nosauca 36% krievu valodā runājošo un 22% latviešu valodā runājošo.

Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā sabiedrība kopumā minēja demogrāfiju, bet seniori — izglītības, valsts budžeta un birokrātijas jautājumus.

Abas aptaujas pēc "Providus" pasūtījuma veica SKDS. Aptauja par sabiedrības prioritātēm notika no 16. jūlija līdz 21. jūlijam, bet par valdības darba vērtējumu tā notika no 10. augusta līdz 12. augustam. Katrā interneta aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Iniciatīvu "Sabiedrības mandāts: pārvaldības barometrs (2026-2029)" īsteno "Providus" sadarbībā ar SKDS un Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstu biroju.

Tajā paredzēts reizi ceturksnī mērīt apmierinātību ar valdības darbu, bet reizi gadā vērtēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti septiņās jomās.